europeana_bilingual_lven/europeana_en_lv.tsv

Turning to the themes of childhood and early adolescence as reflections of the spring of life and interest in the biological growing processes in both man and nature was a characteristic tendency in art at the end of the 19th and beginning of the 20th century.	Pievēršanās bērnības un agras jaunības tēmai kā dzīves pavasara atspoguļotājām un interese par bioloģiskajiem augšanas procesiem kā cilvēkā, tā dabā, bija raksturīga tendence 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta sākuma mākslā.
The impressionistic approach to the depiction of light and atmosphere in Johans Valters’ study “Bathing Boys” demonstrates an intuitively used combination of the current stylistic tendencies of the age.	Kopā ar impresionistisko pieeju gaismas un atmosfēras attēlošanā Johana Valtera studija „Peldētāji zēni” demonstrē intuitīvi izmantotu laikmeta aktuālo stilistisko tendenču apvienojumu.
The artist has transformed and everyday subject – three boys swimming – into a poetic experience in which sun, water and man have merged into a single whole.	Ikdienišķo sižetu - trīs zēnu peldi - mākslinieks pārvērtis poētiskā pārdzīvojumā, kurā saule, ūdens un cilvēks saplūdis vienā veselumā.
The White and the Black	Baltā un melnā
Madonna with Machine Gun	Madonna ar ložmetēju
In 1870, after successfully taking part in the Paris Salon, Kārlis Huns went to Normandy and then to Belgium where, it is thought, he painted the “Young Gypsy Woman”.	1870. gada vasarā pēc veiksmīgas dalības kārtējā Parīzes Salonā, Kārlis Hūns devās uz Normandiju, pēc tam uz Beļģiju, kur, domājams, tapusi „Jaunā čigāniete”.
This type of work by the artist – single figure genre compositions – was highly regarded.	Gleznotāja daiļradē šāda tipa darbi - sadzīves žanra vienfigūras kompozīcijas - bijuši visai iecienīti.
The fragile figure of the young gypsy, her pleading gaze, the raised tambourine against the falling coin – all the elements add up to a concentrated and sympathy evoking narrative, in which a social tint has been added to the romantic motif.	Jaunās čigānietes trauslā figūra, lūdzošais skatiens, pret krītošo monētu paceltais tamburīns – visi elementi summējas koncentrētā un līdzjūtību izraisošā stāstījumā, kur romantiskajam motīvam delikāti pievienots sociālais ietonējums.
In line with the academic tradition, everything in the painting has been carefully considered and purposefully realised using the artistic means of expression available to the author.	Atbilstoši akadēmiskajai tradīcijai, gleznā viss ir rūpīgi apsvērts, pārdomāts un mērķtiecīgi realizēts, izmantojot autora rīcībā esošos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.
The painting was created at a time when European art saw the intersection of New Realism, Art Déco, Ingrism and the New Objectivity.	Glezna radīta laikā, kad Eiropas mākslā krustojās jaunreālisms, Art Déco, engrisms un jaunā lietišķība.
As a whole, these stylistic movements marked a return to visual reality and a more realistic form of depiction that followed the cubist and abstract experiments of the early 20th century.	Kopumā šīs stilistiskās ievirzes iezīmēja atgriešanos pie vizuālās realitātes un reālistiskāka tēlojuma veida, kas sekoja 20. gadsimta sākuma kubistiskajiem un abstrahējošajiem eksperimentiem.
In the 1920s and 30s, realistic tendencies were all-embracing and could be seen all over Europe.	Reālistiskās tendences 20. gadsimta 20.–30. gados bija visaptverošas un izpaudās visās Eiropas zemēs.
Young Gypsy Woman	Jaunā čigāniete
Jānis Tīdemanis trained at the Antwerp Royal Academy of Art from 1922 till 1927 and continued his studies until 1934 under Isidore Opsomer at the National Institute of Fine Arts in Antwerp.	Jānis Tīdemanis izglītojās Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā laikā no 1922. līdz 1927. gadam, bet pēc tam līdz 1934. gadam turpināja studijas pie Izidora Opsomera Antverpenes Augstākajā mākslas institūtā.
In Belgium Tīdemanis was influenced by Flemish Expressionism and in between the wars, he became the main figure in the relations between Latvian and Belgian art.	Beļģijā gleznotājs ietekmējās no flāmu ekspresionisma, starpkaru periodā kļūstot par galveno figūru beļģu un latviešu mākslas savstarpējos sakaros.
His formal and iconographic innovations of the 1930s influenced by the Belgian modernists led him to become an atypical representative of modernism in the local art scene who encouraged the revival of the expressive tradition.	Beļģu modernistu ietekmē ieviestie formālie un ikonogrāfiskie jauninājumi 20. gadsimta 30. gados izvirzīja Tīdemani par vietējās mākslas kopainai netipisku modernisma pārstāvi, kurš veicināja ekspresīvās tradīcijas atdzimšanu.
Man Entering a Room	Cilvēks, kas ieiet istabā
Bathing Boys	Peldētāji zēni
Princess with a Monkey	Princese ar pērtiķi
In this panoramic landscape characteristic of 19th century painting, two seemingly contradictory principles of been combined – the informative and the emotional.	19. gadsimta glezniecībai raksturīgajā panorāmiskajā ainavā pārliecinoši apvienoti divi šķietami pretrunīgi principi – informatīvais  un emocionālais.
In this expansive story about the winding Gauja river and the most characteristic species of trees found there, the artist has not become dryly practical for a moment or pettily garrulous.	Izvērstajā stāstījumā par Gaujas līčločiem, raksturīgākajām koku sugām mākslinieks ne brīdi nav kļuvis sausi lietišķīgs vai sīkumaini pļāpīgs.
The landscapist has also refrained from focussing attention to concrete objects in the fore or middle ground, choosing instead to draw the viewer’s gaze deeper into the painting, over the frail stream of smoke, which is the only evidence of human presence.	Ainavists arī atteicies no uzmanības fokusēšanas uz konkrētiem objektiem pirmajā vai otrajā plānā, virzot skatu dziļāk gleznā, pāri trauslajai dūmu strūklai, kas ir vienīgā liecība par cilvēka klātbūtni.
The purposeful selection of the artistic elements serves to convey the painting’s emotional content creating the notion of a harmonious environment, of nature friendly and commensurate with man, and revealing the genuine and deep, while at the same time controlled experience of the artist.	Māksliniecisko elementu mērķtiecīga izvēle kalpo gleznas emocionālā satura atklāsmei, radot priekšstatu par harmonisku vidi, par dabu, kas ir samērojama ar cilvēku un draudzīga viņam, un  atklājot autorā atmodināto patieso, dziļo un tajā pat laikā apvaldīto pārdzīvojumu.
Refugees	Bēgļi
The Gauja Valley	Gaujas leja
In the last years of his life, Janis Rozentāls repeatedly returned to the composition with the figures of a princess and monkey.	Pie kompozīcijas ar princeses un pērtiķa figūrām Janis Rozentāls savas dzīves pēdējos gados atgriezās atkārtoti.
The first of the painting was exhibited in 1913 at the 3rd Baltic Artists Union exhibition and at the international art show in Munich where the Leipzig publisher Velhagen & Klasing acquired reproduction rights ensuring wide popularity for the work.	"Pirmais gleznas variants 1913. gadā bija izstādīts 3. Baltijas mākslinieku savienības izstādē un starptautiskā mākslas skatē Minhenē, kur tā reproducēšanas tiesības iegādājās Leipcigas izdevniecība ""Velhagen & Klasing"", nodrošinot darbam plašu popularitāti."
The symbolic content of the decoratively resplendent Art Nouveau composition has been interpreted as an allegory of the relationship between artist and society reflecting the power of money over the artist; on other occasions, the princess is seen as “great, beautiful art” but the monkey as the artist bound by golden chains – its servant and plaything.	"Dekoratīvi krāšņās jūgendstila kompozīcijas simboliskais saturs interpretēts kā sabiedrības un mākslinieka attiecību alegorija, atspoguļojot naudas varu pār mākslinieku; citkārt - princese uzlūkota kā ""lielā, daiļā māksla"", bet pērtiķītis - zelta ķēdītēs savažotais mākslinieks - tās kalps un rotaļlieta."
Girl in a Folk Costume	Meitene tautas tērpā
Ilze Loze: Neolithic Amber of Lake Lubāns Wetlands and Amber-Working Workshops	Ilze Loze: Lubāna ezera mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas.