lyrics
stringlengths 0
12.5k
| artist_title
stringlengths 2
39
| song_title
stringlengths 2
73
|
|---|---|---|
Zied ievas, dārzi, asfalts, jasmīni,
Zied pasaule, par laimi un par spīti.
Par ko gan meitenei krīt asaras,
Uz vaigiem zīmē melnas līnijas?
Tev šodien pelēkas ir debesis,
Bet atceries, aiz mākoņiem spīd zvaigznes.
Starp tām visspožākā ir tavējā,
Nekad to neizmainīs sīknaudā.
Neraudi, neraudi, meitenīt,
Var tavās acīs nogrimt tā, kā jūrā.
Pagaisīs, pagaisīs skumjas rīt,
Tu redzēsi, būs labi, būs labi, meitenīt.
Neviens jau sen vairs netic pasakām,
Bet zvaigzne gan par pogu noderētu,
Tad sirdi varētu mēs aizpogāt,
Lai mīlestība tajā neienāk.
Neraudi, neraudi, meitenīt,
Var tavās acīs nogrimt tā, kā jūrā.
Pagaisīs, pagaisīs skumjas rīt,
Tu redzēsi, būs labi, būs labi, meitenīt. | Viktors Tilčiks | Neraudi, meitenīt |
Hallo, Labrīt
Vai ir ko rīt un haidut
Ko blenz?
Tu kā spoks
Hej brāl vaļā logs
Alo, Alo
Ei bračka pikaso
Logā ņirdz
Un acis mirdz
Sūti taču viņu...
Piedz. 2x
Ielej Bračka
Lej nu lej nu lej
Lej nu lej nu lej
Lej nu lej nu lej
Lai skanēj
Ielej Bračka
Lej nu lej nu lej
Buģit vsjo u nas okej
Alo vai rēgs
Un tu
Blondais grēks
Hej brāl
Atkal viņš
Blondais vīrs mēnestiņš
Ei tu nelieti
Sitiens taisnais tev pa muti
Spoks tu rau kur mans grēks
Esmu dusmīgs, vēl apmāts
Piedz. 4x
Ielej Bračka
Lej nu lej nu lej
Lej nu lej nu lej
Lej nu lej nu lej
Lai skanēj
Ielej Bračka
Lej nu lej nu lej
Buģit vsjo u nas okej | Rūdis | Ielej Bračka |
(2X)
Lai nes nost
Vēl vairāk
Vēl vairāk
Man vajag
Es redzu kā tu dari to live'ā
Snapchat tu to dari manā maikā
Twerk, twerk, twerk, twerk, twerk
Ja tu kusties kā Rihanna
Spridzina labi, jo viņa ir bomba
Bossa Nova, Bachata un Zumba
Jā, tu kusties labi
Dari, dari, dari, dari to tā
Saki, lai vēl dejoju tev
Gribi, lai neapstājos
Tev patīk šis skats, diena vai nakts
Es tavā priekšā stājos
Saki, lai vēl dejoju tev
Gribi, lai neapstājos
Karsti ir gan, mūzika skan
Pieskaries man
Hey, vai tu gribi sajust vēl
Vai tu gribi sajust vēl
Kā deja tevi aiznes prom
Hey, vai tu gribi sajust vēl
Vai tu gribi sajust vēl
Kā deja tevi aiznes...
(2X)
Lai nes nost
Vēl vairāk
Vēl vairāk
Man vajag
I'm the kinda girl that'll make it pop
Listen up, turn it up, blow your speakers up
Head nod, dreadlocks, show em what you got
Boy you know I got a flow and I'll make it drop
Hell yeah, you're gonna love my swag
I'ma take it to the top with my rap like that
Hell yeah, you're gonna love my swag
I'm feelin' myself, so you gotta get that
Viss, ko gribu ir būt tev klāt
Šī deja mani uzrunā
Gribu es būt tev klāt
Kad dari tā, kad dari tā
Viss, ko gribu ir būt tev klāt
Šī deja mani uzrunā
Gribu es būt tev klāt
Hey, vai tu gribi sajust vēl
Vai tu gribi sajust vēl
Kā deja tevi aiznes prom
Hey, vai tu gribi sajust vēl
Vai tu gribi sajust vēl
Kā deja tevi aiznes...
(2X)
Lai nes nost
Vēl vairāk
Vēl vairāk
Man vajag
Hey, vai tu gribi sajust vēl
Vai tu gribi sajust vēl
Kā deja tevi aiznes prom
Hey, vai tu gribi sajust vēl
Vai tu gribi sajust vēl
Kā deja tevi aiznes...
(2X)
Lai nes nost
Vēl vairāk
Vēl vairāk
Man vajag | Rassel (Ruslans Kuksinovičs) | Lai nes nost |
Intro
Cik ilgi tu skriesi man tā pa priekšu
Saņemies, es šonakt rakstu tev dziesmu
Tu esi laiks, un es esmu tik tava lelle
Mēs sadosimies rokās, mēs pazudīsim
1
Es gulētu ar viņu, ja laiks būtu prostitūta
Mans laiks ir kāzas bez tosta un rūgta
Ja vēl ir draudzene, tā pie katra testa ir grūta
Ja laiks ir nauda, es tam nedošu ne sūda
Es redzu cilvēkus sev blakus, kāds es nevēlos būt
Un tad es jautāju sev, par ko es vēlos kļūt
Tie rāda piemērus, pulksteni bez ciparnīcas
Es laikam esmu stulbenis, jo tie man nepalīdz
Piemēri, citāti, dzīves gudrību tik daudz
Kā sekot laikam, tas tev nav nekas jauns
Tev nav konkurences, stiprākie ir debesīs
Tev jābūt pašam, laiks uz priekšu nenesīs
Laimes lutekli, es tev esmu baiss
Nenolaid rokas, dieva dēļ, nenolaid
ģimene un draugi
Viss pārējais ir tikai putekļi un gaiss
2.
Man bija mamma, ar vīna pudeli rokās
Kā viņai sokās, es zināju pēc Mummy Troll dziesmas,
Kas skanēja, dēliņ, jā tu varēji, darīt praktiski visu
Un kāpēc acīs krist liek tie, kas sevi iznīcina
Viens pret viens, es katram no tiem sevi pielīdzinu
Viņu alkohols arī būtu pieejams
Viņa ir narkomāne, man tas viss ir pieejams
Tu gribi aizņemties, es arī esmu parādā
Purva bridēj, tas stāv rakstīts grāmatā
Nākamā nodaļa un jau drīz tur stāvēja
Ja vientulība būtu briesmonis, es būtu pārbijies līdz
nāvei°
Greizsirdība, vienmēr pūlī uzmani kādu
Ja vēlēšanās būtu dzirdi, visi ubagi jātu
Mamma, vīna pudele, es atgriezos tajā istabā
Pēc tik dauziem gadiem un jau šajā izskatā
Viņa vēljoprojām skatās tur vienā punktā
Bet šoreiz man paliek bail no tām acīm un skumjām
Kaut ko prasīt būtu vēl dumjāk
Tumsa, kas tur mājo, elle un ellīrijs
Melns un tik nedzīvīgs,
Es aizbultēju tās durvis ciet, lai viss, kas man svēts
Tur vairs negrib līst
Tu iznīcini sevi un tad atkal smaidi
Laiks maina cilvēkus, tu esi uzvarējis
Tu iznīcini sevi un tad atkal smaidi
Tu esi uzvarējis | Finķis | Laiks ir uzvarējis |
Bēgu dienu, bēgu nakti,
Laimas liktā neizbēgu. 2X
Kādu mūžu Laima lika
Tāds bij’ manim dzīvojot. 2X
Kaut Dieviņi man panākti
Savu Laimi celiņāi.
Es tai krautu pilnu nastu
Sīku mazu akmentiņu.
Es nesaku tā vārdiņa
Tev ir daudz(i), man ir maz(i).
Kad pienāksi mana diena
Gan Dieviņis palīdzēs. | Dzieti | Laima mūža licējiņa |
Es centos - aizmirst tevi
Bet sāku pazaudēt pats sevi
Un kaut gan saka - laiks visu dziedē
Tavi smiekli to visu šeit kliedē...
Tāpat kā senāk, bieži sanāk
Ka mana sirds pēc tevis sauc
Un kā lai panāk ,lai man sanāk
Būt tev tuvāk un turēt sev ciešāk...
Es centos - atrast pats sevi
Bet tur pa vidu es - atradu tevi
Un kaut gan saka - laiks visu dziedē
Mani sapņi to visu atkal kliedē...
Tāpat kā senāk, bieži sanāk
Ka mana sirds pēc tevis sauc
Un kā lai panāk ,lai man sanāk
Būt tev tuvāk un turēt sev ciešāk...
Tu aizej man garām
Vien sapnis kā ēna klīst
Tu esi tepat blakus
Bet reizē tik tālu prom
Tu aizej un atnāc
Varu jau pēc soļiem atpazīt
Es būšu tepat blakus
Ja vien gribēsi ieraudzīt...
Tāpat kā senāk, bieži sanāk
Ka mana sirds pēc tevis sauc
Un kā lai panāk ,lai man sanāk
Būt tev tuvāk un turēt sev ciešāk... | Artūrs Strautiņš | Tāpat kā senāk |
1.
Lūk, mana roka te, sniedz droši pretī savu –
Un kādu brīdi cieši līdzās iesim mēs;
Es tevi aizvedīšu līdz uz smieklu pļavu,
Kur tūkstoš saulītes mirdz zelta pienenēs.
2.
Tai smieklu pļavā prieks kā baltas aitas ganās,
Tur koši taureņi un spāres gaisā skrej;
Tad tu no varavīksnes leksi rokās manās,
Mēs brīvi kūleņosim vidū pasaulei.
Piedz.
Ir tavi smiekli gaisma šajā telpā,
Ir tavi smiekli balva dārgākā,
Es līdzās cīnīšos, ar tevi vienā elpā,
Jo nav neviens par tevi drosmīgāks!
Rap.
Es esmu dakteris ar prieka vitamīnu somā
Sniedzu dzirksti pozitīvām domām
Šeit ir vieta tādās lietas vēlos smaidīt
Saskatot vairāk gaišā pasauli var mainīt
Ar mīļiem vārdiem es vēlos dalīties
Prieka ekspresī jūs iekāpt man palīdziet
Nekas neuzveiks ja smaids seju rotā
Mēs esam stipri tad kad esam kopā.... | Kristīne Šomase | Ir tavi smiekli |
Ir jāiemācās nepieskarties tev
Blakus stāvēt bet kopā neaizmigt...
Man jāmācās tevi pavadīt
Pat tad, kad gribas ļoti sagaidīt....
Ir jāmācās tevi sasildīt
Brīžos kad nav neviena - ko tev sagaidīt
Ir jāmācās tevi noturēt
Un visu mūžu vairs nezaudēt...
Ir jāmācās tā noskūpstīt,
Ka tu nespēj to pamanīt
Un kad aizmigsi klusi tu -
Es tevi sargāšu... | Artūrs Strautiņš | Es tevi sargāšu |
Klusu...
Vēl klusāk
Drīz jūra
Stās elpot.
Jau- zaļi sviedri
Viņas pieri klāj.
Klusu, vēl klusāk
Dzinkst nopūtā smilts
Pirms Saule,-
Pirms Saule no jūras dzimst.
Un priedes - pēkšņā kailuma
Pārsteigtas sarkst. | Haralds Sīmanis | Klusu, klusu |
Rotājies sirds mieram sevi iztukšo
melnbaltā pilsētā logus izkrāso
nav vērts ziedu zīmēt
akmens laimi tev neizzīlēt
tas ir viss ko tu spēj
lai tev veiksmīgs ceļavējš
aizej un ļauj nogrimt tukšiem vārdiem
viss kas ir teikts rādās nepareizs
vien mākslīgs zieds atstāts vārtu sargam
kur gan laiks iet solis jāpieliek
apsēdies atpūties sevi pažēlo
zilajās debesīs sauli izkrāso
nav vērts lietu zīmēt
liktens ceļus tev neizzīlēt
tas ir viss ko tu spēj
lai tev veiksmīgs ceļavējš
aizej un ļauj nogrimt tukšiem vārdiem
viss kas ir teikts rādās nepareizs
vien mākslīgs zieds atstāts vārtu sargam
kur tad tev skriet, šeit ir jāpaliek | Pienvedēja Piedzīvojumi | Ceļavējš |
Lietus dārzs rītā tīts
pieskāriens nenotrīs
vēl jau viss ar putniem pilns
vēl ir rīts ar rasu pilns
cik ilgi neizžūs tavs lietus dārzs
cik ilgi rasu turēs rozes zars
patvērums vai izmisums
tur tas stāvs mans senais draugs
neaizskarts un nesajaukts
tur tas blāv tik skaists un tīrs
cik ilgi neizžūs tavs lietus dārzs
cik ilgi rasu turēs rozes zars
izmisums bij` iznākums
par smagu nest šo dārzu mums
un stāvu es kā iztukšots
un vēroju
kā aiziet rīts
cik ilgi neizžūs tavs lietus dārzs
cik ilgi rasu turēs rozes zars
un saulē izdeg viss tavs lietus dārzs
un sāpēs rasu notrauc rozes zars
un nav neviens lai pateiktu
tavs lietus dārzs tavs tuksnesis | Rebeka | Lietus dārzs |
Vysu dīnu Jumi jiemu
Pa lelūi teirumeņu.
Isadzynu, isajiemu
Teirumeņa galeņā.
Kur, Jumeiti, tu gulēj’
Taidu goru vasareņu?
Teirumeņa galeņā,
Zam palāka akmisteņ’.
Jem, Jumeiti, garu slūtu,
Slauk’ vuorpeņis gubeņāi.
Kur ganeņi nūganieja,
Kur vuškenis nūmeidej’.
Vysu dīnu Jumi jiemu
Pa lelūi teirumneņ. | Latgaliešu tautasdziesma | Jumja dziesma |
Tu vienmēr zināji, kas gribi tu būt,
To, ka rock’n’roll ir dzīve tava.
Un nekas cits tu vairāk nevarēji būt,
Jo rock’n’roll ir dzīve tava.
Tā sadeg laime ātrās liesmās,
Jo tava dzīve ir kā īsa dziesma.
Rock’n’roll muzikant...
Dzīve tevi nežēloja.
Rock’n’roll muzikant...
Jē, jē, jē ...
Rock’n’roll muzikant...
Dzīve tevi nežēloja.
Rock’n’roll muzikant...
Tev bij vienalga, ko par tevi kāds teic,
Jo rock’n’roll ir dzīve tava.
Tu vienmēr sāki to, ko citi jau beidz,
Jo rock’n’roll ir dzīve tava.
Tā sadeg laime ātrās liesmās,
Jo tava dzīve ir kā īsa dziesma.
Rock’n’roll muzikant...
Dzīve tevi nežēloja.
Rock’n’roll muzikant...
Jē, jē, jē ...
Rock’n’roll muzikant...
Dzīve tevi nežēloja.
Rock’n’roll muzikant... | Līvi | Rock’n’roll muzikant |
/veltīta Aivaram "Ņurbulītim" Neibartam/
Pa tīru upi
Balti lāči
Balo prom
Uz aizzemi
Kamēr viļņi
sakož klinti
Kamēr -
Rakstu dzejoli
Bet pa upi
Balti lāči
Balo prom
Uz aizzemi
Jauni kapi
Vecos krusto,
Krusto druvas-
Pļāvēji
Kamēr viļņi
Sagrauž klinti
Kamēr-
Rakstu dzejoli... | Haralds Sīmanis | Pa tīru upi |
Uģa prauliņa apdare
Kas dziedāja Jāņu nakti, līgo, līgo,
Lai dzied visu vasariņu, līgo, līgo,
Kas gulēja Jāņu nakti, līgo, līgo,
Gulēs visu vasariņu. Līgo, līgo.
Visa zāle noziedēja,
Papardīte neziedēja,
Tā ziedēja Jāņu nakti,
Zeltītiemi ziediņiemi.
Jāņu nakti zelta rasa,
Tur aitiņas mazgājās,
Atver vārtus, Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus.
Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.
Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Visi bija Jāņa bērni,
Kas Jānīti daudzināja.
Kas dziedāja Jāņu nakti,
Lai dzied visu vasariņu,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu. | #TAUTASDZIESMAS | Kas dziedāja Jāņu nakti |
Visi ceļi guņiem pilni, 2x
Visi ceļi atslēgām. 2x
Jaš būs ieti visam cauri, 2x
Ar dieviņa palīdzīb. 2x
Visam gribu ieti cauri, 2x
Ar dieviņa palīdzīb. 2x
Visam varu ieti cauri, 2x
Ar dieviņa palīdzīb. 2x | #TAUTASDZIESMAS | Visi ceļi guņiem pilni |
No kurienes Tu nāc un kāds ir Tavs stāsts?
Pagātnes notikumu iedvesmots vai vajāts?
Peldi pa straumi, kā pīle pa upi, rauj tai pretī vai uz
vietas tupi?
Un kas Tev svarīgāks? Citu izskats vai prāts?
Viņam bija astoņi gadi, kad māte nomira autoavārijā,
Tēvs, lai sāpes slīcinātu, katru vakaru pārrijās.
Katru vasaru puikam iekšas vārījās,
Kad katru mīļu dienu bija jāpavada piecstāvu krātiņā,
Un, protams, skola bija ellejā,
Jo tēva nevīžības dēļ puika bieži smirdēja, haha,
Vakaros, kad tēvs komā gulēja, puika kliedza spilvenos:
“Kur Tu esi, māt? Man tik nenormāli sāp, nav it neviena
ar ko parunāt!”
“Kāpēc Tu neesi man klāt?”
Viņš bija apjucis. Viss labais, ko tam iemācījusi māte
nu jau ar gadiem pazudis.
Asfalts, betons, pliki koki un lamuvārdi, tā viņa
bērnība, ko pavadīja tukšu cerību,
Ka tēvs mulsumu un sāpes viņa acīs pamanīs,
Un visu sapratīs, un visas huiņas atmetīs,
Kaut tikai vienu sūda dienu ar viņu skaidrā pavadīs,
Bet tēvs neko neredzēja, jo viņa acis bija aizlietas,
Par māti runāt bija aizliegts,
Viņas vietu ieņēma vielas un ielas, kas viņu mierināja,
Jo viņam riebās tās sienas, tā māja,
Un tēvs gulēja uz grīdas, kad viņš no mājām aizgāja.
Neredzēdams iemeslu apstāties, viņš dzēra un pīpēja, un
zaga, un ticēja,
Ka nu ir vīrietis.
Un tad jau nāca netīras sievietes un netīrs sekss,
netīros dzīvokļos.
Ne kripatiņas mīlestības vai tīras laimes viņa
redzokļos,
Tā izauga noziedznieks, tā izauga dzērājs.
Kurš to par tādu pataisīja?
Ka tik ne tēva mājas, ka tik ne tēva mājas. | VIŅA | Tēva mājas |
Bez tevis man nav laika,
Kaut uz minūti būt kā rīt,
Kad būšu tev pie rokas,
Un sākšu pasaulei stāstīt
Kā lidoju es projām
Un ļauju tev lidot man līdz,
Tur nav laika vai līdzīgu mums,
Tur esam tikai es un tu.
Bez tevis es apmaldos,
Svešos sapņos, vārdos ieklausos,
Bet kad tu nāc un runāt sāc
Es varu atkal sevī mieru modināt.
Tavās rokās kā mājās,
Kur ne tikai atgriezties,bet mūžīgi būt.
Tā var būt, ja es bez tevis
Pat neatceros, kā var ieelpot.
Bez tevis man nav laika,
Kaut uz minūti būt kā rīt,
Bet kad tu nāc un runāt sāc
Es varu atkal sevī mieru modināt.
Tavās rokās kā mājās,
Kur ne tikai atgriezties,bet mūžīgi būt.
Tā var būt, ja es bez tevis
Pat neatceros, kā var ieelpot.
Tavās rokās kā mājās,
Kur ne tikai atgriezties,bet mūžīgi būt.
Tā var būt, ja es bez tevis
Pat neatceros, kā var ieelpot. | Otra Puse | Tavās rokās |
Tu mani klejot sauci, kā jūra baltu buru,
Un kā Tu skūpstīji mani, kad galvā domas gura,
Mana dzīve reiz beigsies, tavējā tāpat,
Tāpēc skūpsti mani biežāk, vienkārši tāpat.
Man palikuši Tavi vārdi, palikusi Tava sirds,
Un liekas ka ikvienā zvaigznē Tavas acis pretī mirdz,
Aiz katra paliek dzīve un pasacītais vārds,
Bet atmiņas tik dārgās, sirds ilgi saglabās.
2x
Satver manu roku un es esmu Tev,
To, ka Tevi mīlu, lūdzu, paturi sev,
Man ir nedaudz skumji un man nedaudz sāp,
Jo es viņu mīlu citādāk.
Un pat ja izskatās, ka esam kopā smaidīgi,
Vai esam pārāk dažādi, lai būtu laimīgi ?
Varbūt viss būs labi, varbūt mēs vēl smaidīsim,
Tas nekas, ja divas dzīves mēs šo mirkli gaidīsim.
Uzliec man mīlestību, uzliec kā vainagu galvā,
Tu esi mana skaistā, bet vai būsi mana sirmā?
Kaut kur dziļi mūsu sirsniņās vēl liesmiņa gail,
Tikai dusmās nenopūt, jo tai no vēja ir bail,
2x
Satver manu roku un es esmu Tev,
To, ka Tevi mīlu, lūdzu, paturi sev,
Man ir nedaudz skumji un man nedaudz sāp,
Jo es viņu mīlu citādāk. | Saldaks (Andrejs Saldaks) | Jo es viņu mīlu citādāk. |
Šajā tik skaistajā, samtainā naktī,
nevaru aizmigt es,kaut kas man traucē
varbūt,ka nejauši ,varbūt,ka īsti.
atceros Tevi es ik katru brīdi
Zvaigznes augstu,augstu,augstu debesīs,
savus starus ieliks manā plaukstā,
un varbūt sirds Tava sajutīs,
es Tevi mīlu,es Tevi mīlu
Nakts jau grib projām,notiek dīvainas lietas,
vienīgi Tava sirds paliek uz vietas
un ko darīt tagad man,kā atgriezt Tevi,
jo zaudējot Tevi es,es zaudēšu sevi
Zvaigznes augstu,augstu,augstu debesīs,
savus starus ieliks manā plaukstā,
un varbūt sirds Tava sajutīs,
es Tevi mīlu,es Tevi mīlu
(2x) | Credo | Es Tevi mīlu |
Grūti salst jūra lūdz aizsalst
Ar ledu kā ēna plānu
Soli tuvāk Tev pienāk krasti
Soli tuvēk Tev salstu.
Grūta saule pusceļā paliek
Auksta kā vīlusies sieva
Tavu vārdu izkliedz
Tad rietā aizbāl melot
Ka bijusi diena
Tumsa kā zagle no meža jau izlien
Ar saplēstu lakatu plecos
Un pārvelk svītru pār balto masku
Tavu seju, kas nenovecos. | Haralds Sīmanis | Grūti salst jūra |
Es ticu,ka ir liktenis,
ik vienam zem šīm debesīm,
es ticu,ticu liktenim
Es ticu,ka ir brīnumi,
es ticu vecām pasakām,
es ticu,ticu brīnumam
Es ticu laimei nejaušai,
es ticu,ka var neveikties,
es ticu nabagam,kas ceļu iet
Es ticu bēdām,lai jau nāk
es ticu vēl būs savādāk
es ticu tam un tāpēc esmu dzīvs
Es ticu tam,ka bēdas nāks,
es ticu tam,ka labi būs
es ticu tam,ka debesis mīl mūs
Es ticu,ka ir liktenis,
ko nevar ņemt un izmainīt,
es ticu tam un ticēšu vēl rīt
Es ticu lietām nelabām,
es ticu,ticu Dievam ar,
es ticu tam,ka man vēl ticēt var
Es ticu bēdām,lai jau nāk
es ticu vēl būs savādāk
es ticu tam un tāpēc esmu dzīvs
Es ticu tam,ka bēdas nāks,
es ticu tam,ka labi būs
es ticu tam,ka debesis mīl mūs | Sestā Jūdze | Es ticu |
Guli, mīlulīt, acis ver ciet,
šodien diezgan tev skraidīts un skriets.
Vakars bez miega ir tumšs,
vakars bez sapņiem ir skumjš.
Guli mīlulīt, acis ver ciet,
šodien diezgan tev skraidīts un skriets.
Vakars bez miega ir dus,
tie uzplaukst ja apkārt ir kluss.
Piedziedājums
Pār zemi kad noguļas nakts,
Saknītes zemi sāk rakt,
tur smaržas un krāsas tās rod
un plaukstošiem ziediem dod.
Puķes naktī kad rotāties beidz,
tās aplūkot rīts šurpu steidz,
lai ziedus redzēt tas var,
saules spuldzi pie debesīm kar.2x | Raimonds Pauls | Sapņi lai nāk |
Ir grūti nosēdēt uz vietas, kad viss iekšā dīdās
Soda kvītis čupā liekas, bet gāze spiežās grīdā
Nemiers šķiet jau kļuvis daļa gaisam, kas plūst plaušās
Savukārt miers - ekskluzīvi tik tam kungam tur augšā
Meklējam ātrumu, kas pārspēs pašu gaismu
Vajag tik atrast, kur kosmosā paverās skrejceļš ar
segumu taisnu
Pirksti mūsu noskrien pa klaviatūru vairāk nekā kājas
Domas aizlido kosmosā, bet ķermeņi nepamet mājas
Info nimfomāni, izsalkuši tekstuāli
Bet vai viss, ko zinam, baro intelektuāli
Seksuāli kustīgas bildes uzrunā mūsu prātus
Ļaujot asarām birt no dziesmām, kurām pat nezinam vārdus
Piedz. 2x
Viss, ko vajag, lai Tu esi ātrs
Lai Tu nevis projām ej, bet nāc
Viss ko vajag, lai Tu nāc man līdz’
Jo ja nelieto, tad krīt
Ja Tu nepeldi, tad slīksti
Maigā vara caur internetu mīkstus dara
Mēs sēžam dīvānos, kamēr milijoni bēg no kara
Jo nedrīkst sēdēt uz vietas, kamēr kāds tēmē uz pieres
Kā ugunsgrēkā - paņem pasi, naudu, bērnus un skrien
Kustās zemeslode un taj kustās visi līdz’
Ja kāds pārstās kustēties, tad pārstās pastāvēt tas drīz
Laiks pat akmeņiem būt savāktiem un mestiem
Gadiem paskriet, lai no jauniem top par veciem
Visi, kas likums saka, ka viss kas dzīvs, tas kustās
Urna pelnu krītot pret grīdu tik sadalās sīkās druskās
Kur vien apkārt raugos visā piemīt dzīvības spars
Kapēc mums jāmeklē dzīvības pazīmes (klints būt jū)? uz
marsa
Mēs kustamies, bet tik bieži daudz par ātru
Tam, ko mēs saucam par dzīvi paskrienam garām taj vēsu
prātu
Kas ir rezultāts un balva mūsu sprintam
Biļete žurku skrējienā nav tas dēļ kā mēs dzimstam
Piedz. 2x
Kamēr sitas mana sirds, tikmēr sviedros mana miesa
mirkst, mana miesa mirkst 2x.
Piedz. 2x. | MESA | Mūžīgais dzinējs |
Es dzīvē viena ceļa turos,
vai dubļos tas ,vai sniegots balts,
man ābeļdārzā vēji elpo,
un kalnā ozols sirmo stalts
Es savas pārliecības turos,
kaut sveša dūre mani sit,
un stūrgalvībā neizmainos,
kad burās vējš vai asras rit
Es jāņugunīs palikšos,
kad paņems Dievs no manis nastu,
un sirdī klusi palūgšos.
lai atrod vilnis dzimto krastu
2x
Es dzīvē sava vārda turos,
kas pateikts tam kā dūjai traukt,
es spēku rodu rudens salnās,
un smejos tad,kad zibeņo
Es dzīvē viena ceļa turos,
līdz salta roka pieklauvēs,
tad dēli augstu krustu turēs,
un tēvu tēvi apstāvēs
Es jāņugunīs palikšos,
kad paņems Dievs no manis nastu,
un sirdī klusi palūgšos.
lai atrod vilnis dzimto krastu
2x
un sirdī klusi palūgšos.
lai atrod vilnis dzimto krastu
2x | Jānis Krūmiņš | Kāds stāsts |
Dzīve ir pārāk īsa,lai es to izniekotu ar tevi....
Es ceru,
ka tevi nesatikšu vairs nekad,
Mūs vairs nekas nesaistīs,dzīvo dzīvi savu,
Man ir vienalga kā tu jūties,kas ar tevi notiks,
Vēlu tev to sliktāko,man ir laiks projām doties,
Aizvāc savu tēlu,lūc no manas atmiņas
Atceroties tevi,paliek slikti,it kā būtu paģiras,
Aizmirsti visu kas bijis,es tevi vairs nemīlu,
Neesmu es tavs zaķītis,labāk sauc mani par debīlu,
Un,
ienīsti mani un visu kas ar mani saistīts,
Savaldi emocijas,nevajag atkal drāmu taisīt,
Tu priekš manis,jau sen kā esi tukša vieta,
Jā es biju kretīns,pie tevis braucu tik pēc kniebiena,
Tu labi izskaties un drāzies,bet ar galvu bij kā bij,
Kad nebiji blakus,es ar citām laiku pavadīju,
Un tai skaitā bij arī dažas labas tavas draudzenes,
Kurām es dotu pseidonīmu - mauķeles,
Es zinu,ka arī tu tāda kļūsi,
Tu biji mana lielākā kļūdā,man tikai prieks par tevi
būs,
Ja
atradīsi kādu citu,kas mani aizstāt spēs,
No sākuma tēlos ideālu,pēctam smadzenes čakarēsi,
Teiksi ka slimo ar vēzi,ka esi stāvoklī vēl,
Tāda topmodel',bet nevar noturēt pie sevis savu draugu,
Piedod,man rēka rauj,ja?
Tavas visas bildes - lētas un mauciskas,
Tev tā ir māksla? Man būtu kauns tikai,
Tu saki,ka esi bez kompleksiem? Es pielabošu,
Tu esi bez prāta,Tvaika ielā,tev jau palāta rezervēta
Es beidzot jutos brīvs,kad viss ir galā,
Tākā akmens būtu novēlies no sirds,jeb ir daudz labāk,
Pat metot miskastē,tavas bildes,man nav emociju,
Ir palicis tikai naids pret tevi,gribu paturēt viņu,
Visi mani vārdi bija tukši,tāpat kā solījumi,
Es tev vairs pat sūkāt nedotu,labāk nopērc saldējumu,
Tu prasi,par ko man tāda attieksme?
Mazāk vajadzēja dirst,ka mīli mani patiesi,
Ja tev tas silda,tad pirmais gads bij ja ne ideāls,tad
tiešām
labs
bet kā sakot tālāk bija vāks
Tev uzradās kautkādi mistiski draugi,
Kļuvi citādāka,tev pat mainījās mūzikas gaume,
Tu man kļūvi sveša kā ķīniešu valoda,
Sajuties kā zvaigzne,uz eglītes galotnes,
ķipa pārāka par citiem,sāki krist uz nerviem,
Kļūvi tu lētāka,pat par smaržu paraugiem,
Kaut es nebūtu tevi saticis,tā tiešām bija nejaušība,
Nepalīdzēšu,
ja
pat būsi bez samaņas uz grīdas,
Katrs rīts,kad neguļ blakus aizpampusi piepe,
Man daudz patīkamāk tas liekas un paldies,
Ka aiz muguras runāji par mani sliktu,
Bet sejā teici ka esmu labs,nemainītu ne pret vienu
citu,
Tu tik turpini gulēt ar saviem kursabiedriem,
Kas smird pēc sviedriem,ganjau tev būs gaiša nākotne
sieviete.. | Masts | Punkts |
Jura Karlsona apdare
Tīšām sēdu upmalēje,
Upes dziesmu klausījos:
Ūdens sauca, akmens vilka,
Kraujmalītis vizināja.
Visas upes klusu tecēj’,
Gauja klusu netecēj’.
Gauja tecēj’ skanēdama
Sidrabiņu sijādama.
Sidrabiņa upe tek
Caur zaļoi priedulāj’,
Vēl būt’ zelta tecējuse,
Kaut skujinas nebiruš’.
Kas kaitēja nedzīvoti
Gaujas līču maliņā:
Baltu vilku mugurāi,
Melnu mērcu ūdenī.
Vai tie mūsu Gaujas līči
Visi lieti nederēj’?
Pati Gauja zeltu nesa,
Gaujas līči sudrabiņ’. | #TAUTASDZIESMAS | Ūdens sauca, akmens vilka |
Vēja pulksteņi lēni stājas
Saulei ir uzklāta gulta
Vēl viena diena aizslīd aiz laika
Tālu aiz horizonta
Vēl viena diena aiziet naktī
Meklēt to ceļu, ko gājām.
Kuru mēs abi kopā gājām
un kuru mēs nenosargājām
Var jau būt, ka mums
Pie sevis nevis jātiek,
Pie sevis nevis jātiek,
Bet gan - jāpaliek
Kaut kur starp abām pasaules malām
Skrien manas domas pie tevis
Skrien mūsu naktis augstu kalnos
Un baidās pašas no sevis
Kā lai to zina, kur ir tie vārti,
Kur ir tie slēģi un durvis,
Kuras mēs slēdzām viens otram vaļā
Un kuras mēs neatslēdzām
Var jau būt, ka mums
Pie sevis nevis jātiek,
Pie sevis nevis jātiek,
Bet gan - jāpaliek
Laiks, sapurini mūs.
Es nezinu, vai pašiem mums,
Es nezinu, vai pašiem mums
Vēl tik daudz laika būs
Es nezinu, vai pašiem mums
es nezinu, vai pašiem mums
es nezinu, vai pašiem mums
vēl tik daudz laika būs...
Var jau būt, ka mums
Pie sevis nevis jātiek,
Pie sevis nevis jātiek,
Bet gan - jāpaliek
Laiks, sapurini mūs.
Es nezinu, vai pašiem mums,
Es nezinu, vai pašiem mums
Vēl tik daudz laika būs | Antra Stafecka | Laiks |
Aizbrauc tramvajs
Pāris sadodas rokās
Tas ir tik skaisti
Bet mēs tie neesam
Tumsa pie krāsns
Smēķē un sajūt kustību
Aiz muguras
Bet mēs tie neesam
Eva Eva Eva Eva
Eva Eva Eva Eva
Tie visi trīcošie kakli
Tās visas nostieptās vēnas
Eva Eva Eva Eva
Eva Eva Eva Eva
Tie visi iesim pie manis
Un skaisti krītošās ēnas
Eva Eva
Eva Eva, Eva Eva Eva
Ar to brīdi
Kad pazūd saule
Visas mūsu norunas
Ir anulētas
Tu vairs neredzi man cauri
Arī pati krēslā izsmērēta
Eva Eva Eva Eva
Eva Eva Eva Eva
Tie visi trīcošie kakli
Tās visas nostieptās vēnas
Tie visi iesim pie manis
Un skaisti krītošās ēnas
Ir tādi paši kā tavējais
Ir tādas pašas kā tavējās
Tās cirtas jau šeit
Bet tavējās
Bet tavējās
Eva Eva
Laikam nesanāks
Ar tevi | Ansamblis "Manta" | EvaEva |
JĀ!
IZSKATIES ĻOTI
KUSTIES TU PROTI
PATĪK BEZ MOKIEM, BEZ LIEKIEM JOKIEM
ROAAR
PĀLĪ TU ZVANI
PATĪK KĀ KUSTIES, FORŠI TU SKŪPSTIES,
BET ATCERIES:
2X-SALDAIS!
SALDAIS?
JĀ,
MAZĀ ES SALDAIS
UN MAN PATĪK MEITENES
KURAS PASAUKS DRAUDZENES
JO ES SALDAIS
BEZ LIEKIEM VĀRDIEM
DODAMIES PROM
DODAMIES ĀRĀ
TIKAI TU UN ES
MĒS ĒDĪSIM ZEMENES
TU IZĢĒRBSIES UN PASAUKSI DRAUDZENES
BET ATCERIES:
2X
SALDAIS!
SALDAIS?
JĀ,
MAZĀ ES SALDAIS
UN MAN PATĪK MEITENES
KURAS PASAUKS DRAUDZENES
JO ES SALDAIS
TU SALDAIS!
JĀ, MĪĻAIS TU SALDAIS
UN MAN GARŠO ZEMENES
ES PASAUKŠU DRAUDZENES
JO TU SALDAIS!
SALDAIS!
JĀ, MAZĀ ES SALDAIS
UN MAN PATĪK MEITENES
KURAS PASAUKS DRAUDZENES
JO ES SALDAIS
SALDAIS!
TU SALDAIS!
JĀ, MĪĻAIS TU SALDAIS
UN MAN GARŠO ZEMENES
ES PASAUKŠU DRAUDZENES
JO TU SALDAIS!
SALDAIS!
JĀ, MAZĀ ES SALDAIS
UN MAN PATĪK MEITENES!
TU PASAUKSI DRAUDZENES
ES PASAUKŠU DRAUGUS
VAKARS BŪS JAUKS
TU UZPŪTĪS BALONS
ES PASAUKŠU KLAUNUS
SMIEKLĪGUS ,NEVIS TOS ĻAUNOS
VAKARS BŪS JAUKS
BET ATCERIES TO
UN MAINĪŠU DOMU
MAINĪŠU ADRESI
MAINĪŠU NUMURU
MAINĪŠU VĀRDU
NODZĪŠU BĀRDU
UZVILKŠU KEPKU
UN SKAITĪŠU REPU
JO ES SALDAIS!
TU SALDAIS?
ES SALDAIS!
TU SALDAIS?
JĀ, MAZĀ ES SALDAIS
UN MAN PATĪK MEITENES
KURAS PASAUKS DRAUDZENES
JO ES SALDAIS
TU SALDAIS?
ES SALDAIS!
TU SALDAIS!?
JĀ, MĪĻAIS TU SALDAIS
UN MAN GARŠO ZEMENES
ES PASAUKŠU DRAUDZENES
JO TU SALDAIS!
SALDAIS!
JĀ, MAZĀ ES SALDAIS
UN MAN PATĪK MEITENES
KURAS PASAUKS DRAUDZENES
JO ES SALDAIS
SALDAIS!
TU SALDAIS!
JĀ, MĪĻAIS TU SALDAIS
UN MAN GARŠO ZEMENES
ES PASAUKŠU DRAUDZENES
JO TU SALDAIS!
SALDAIS!
JĀ, MAZĀ ES SALDAIS
UN MAN PATĪK MEITENES | KRASTA | Saldais |
ES STRĀDĀJU PANSIONĀTĀ,
ES VIŅUS VISUS AUKLĒJU TOS VECOS KRABJUS KAS IR IZMESTI
NO MĀJĀM
VECOS KRABJUS KAS NESTĀV KĀJĀS
MAN VIŅI VISI NORIEBUŠIES LĪDZ KAKLAM
VAIRS NAV TAJĀ PANSIONĀTĀ
BET NEKAS VIŅŠ VEL MAN IR PALICIS PRĀTĀ
BET TUR JAU VEL IR DAŽI NAŽI
REIZES SALAUŽ MUGURKAULU
KURAI VISLAIKU MATI KRĪT ĀRĀ
PĀRĒJIEM LĪĶIEM.
IZDOMĀJU AIZIET UZ VIETĒJO KAFEINĪCU PARĪT
REINI
ZINI TO ĀKSTU?
KAS VIŅŠ ĪSTI TUR BIJA? | Shalle | Pansionāts |
Es negribēju, lai tu iemīlies
Es vispār negribēju, lai tu šeit esi
Paldies, tu piešķīli uguni manī,
Bet tu pati sadegi tajā
Es gribu lai tu raudi,
Bet raudi no laimes,
Asaras uz tava vaiga,
tā ir mana vaina
Paldies, tu piešķīli uguni manī,
Bet tu pati sadegi tajā
Es dzeru vodku litros,
Viņa šņauc līnijas metros,
Viņa brauc manā džipā, brauc manā džipā,
Negaida vilcienu, metro
Mana mazā piš Molliju,
Bet viņa mīl mani skaidrā,
Kad mēs abi pišam dragus,
mēs viens otru gribam vairāk
Mīlestībai no pirmā acu skatiena,
neticu, neticu,
Bet kad satiku tevi, acis kā rentgens,
Prāts bija netīrs
Es zvanu tev, piecos no rīta,
man tagad ļoti slikti,
Man neko nevajag teikt,
tu tāpat visu sapratīsi
Tu sauc taksi, tajā kāp,
braucam taisni, braucam taisni
atverās dzīvokļa durvis,
tu ienāc un parādās gaisma
Visa pasaule pret mani,
bet ja tu esi man blakām,
nekritīšu ceļos, padod man lodes,
nākamā aptvere
Es neredzu sapņus, kad tu esi ar mani
sapnis piepildījas, suka,
tu tak esi ar mani
Tu gaidīji princi baltā zirgā,
bet man ir melns X5,
Apmetņa vietā Prada kožaks,
Bet tu saki man piestāv
Es negribēju, lai tu iemīlies
Es vispār negribēju, lai tu šeit esi
Paldies, tu piešķīli uguni manī,
Bet tu pati sadegi tajā
Es gribu lai tu raudi,
Bet raudi no laimes,
Asaras uz tava vaiga,
tā ir mana vaina
Paldies, tu piešķīli uguni manī,
Bet tu pati sadegi tajā
Tu atnāc "no reason"
mana redze "night vision"
Tu atkal attālinies,
Es varu būt cilvēks, ar augstām manierēm
restorāni, teātri, maestro tur pie klavierēm,
bet tikpat labi es varu, tevi izvālēt,
pielaikošanas kabīnē, tici tu tam vai nē
Tavas draudzenes saka,
ko tu viņā atradi, grūti pateikt,
un būs vēl grūtāk saprast
Es tinu dienas, tu viņas dedzini
tu taisi līnijas starp mums,
bet tu mani nezini,
zināt vienam otru, nevajag mums
es esmu tavs lielākais mīnuss,
bet tu mans lielākais pluss
Mūsu džinss nāk no pudeles,
bet ne no lampas,
vēlme rotas piepilda,
izdzēšu vakardienu, nahuj... | Zemsegu Pasaule | Es negribēju |
Man tā vienmēr šķitis bet vai zināji
Ka par sapni kļūsti vēl pirms piedzimsti
Un nav tik svarīgi vai tam noticam
Tāpat mēs tajā gandrīz vienmēr noslīkstam
Ātrāk, ātrāk vēl
Un manī sāk bailes plīst
No debesīm zvaigznēs kritīs mums tad
Tālāk, tālāk vēl
Gribu savus soļus spert
Un mūžību un mirkļus sirdī tvert
Dod man roku un aizmirstam
Cik elpas kādam par to atdodam
Un krājkasē drīz dienas vairs nebūs kur likt
Būs jātēlo muļķi, jābrauc pa zaļi
Tā drošāk galā var tikt | On my way | Ātrāk vēl |
vai zini cik man viegli kļūst
kad auksta naktī stāvam mēs
siltums tavs man cauri plūst
nav neviens kas to atņemt spēs
vai zini ka celties spārnos
kad vis ir īsts un paredzams
tu zini ka šī sajūta nav vārdos
tu zini ka tas mums abiem saredzams
piedz.
cel mani viegli cel mani tā
lai mums abiem nav jarunā
kaut zeme mūs pamazām atpakaļ sauc
mirkli neviens vairs nepārtrauks
vai zini ka celties spārnos
kad vis ir īsts un paredzams
tu zini ka šī sajūta nav vārdos
tu zini ka tas mums abiem saredzams
tas ir tā tavā pieskārienā
kas manām stīgām skanēt liek
kā nepabeigtā dzijas pavediena
tikai man tas vienai tiek
piedz.reiz2 | Kristīne Šomase | Cel mani tā |
Es bij` alus dzērājiņa,
To es pati neliedzos`i
Ak lillā lillāllā
To es pat neliedzos
Es nodzēru brālīšam`i
Div` gad` vecu kumeliņu
Es nodzēru dziedādama,
Maksā brālis raudādamis
Ja tu brāli daudz runāsi,
Izvedīšu ragainīti
Izvedīšu ragainīti,
Stallī baltu sprogainīti
Kurš puisītis man` grib` ņemt`i,
Lai pa priekšu brūzi taisa
Lai es varu ik rītiņu
Brūža durvis virināt`i
Brūža durvis virināt`i
Brūža puišus kaitināt`i | #TAUTASDZIESMAS | Es bij` alus dzērājiņa |
Man šķiet es esmu kaut ko pārpratis
Scenārijs ir cits un tas ir viss
Es sapņoju daudz
Domās es apceru visu no jauna
Un kad no rīta es ceļos ar sauli
Liekas, Tu sauc
Liekas, Tu sauc
Es jau varu sevi apturēt
Lai par mani vari nedzirdēt
Bet kā varēju tam noticēt
Es gaidu vēl, vēl, vēl, vēl, vēl
Tomēr gaidu vēl
Dzirdi?
Varbūt mazliet žēl
Varbūt viss jau ir par vēlu
Tomēr gaidu Tevi vēl
Es novērtēju visu kas man ir
Draugi, mūzika un Dievs, kurš mīl
Bet viegli man nav
Domās es apceru visu no jauna
Vakarā vēlu kad dvēsele raud
Liekas, Tu sauc
Liekas, Tu sauc
Te nu ir brīdis
Viņš saliek pa plauktiem to visu kas bijis
Jo tāda ir dzīve
No rīta līdz vakaram šodien ir lijis
Un atmiņas neskaidri jaucās
Skatiens pa balkonu šaustās
Neziņa smaga, pār prātu tai vara
Kā verdoša lava tā laužas
Kā atpakaļ neskatīties?
Kā pagātnē nekavēties?
Viņš zina ka nebūs jau miers
Viņu neredzot vairs
Neredzot viņas vaibstus
Varbūt saule uzausīs
Un pie durvīm stāvēs rīt
Siluets glīts
Sieviete īsta
Vai tā būs viņa?
Laiks rādīs | Rassel (Ruslans Kuksinovičs) | Tomēr gaidu |
Mammīt, es tavs pūpolīts,
Tu mana pienenīte!
Skrienu es kā kamolīts,
Tu līdz kā adatiņa.
Piedz.
Mammīte, bitīte, es tava puķīte,
Mammīte, bitīte, es tava puķīte,
Mammīte labiņā - tu mīļa man!
Rītos tu man saulīte,
Es naktīs zvaigznīte.
Jo bieži tevi saucu,
Un tavu miegu jaucu,
Piedz.
Mammīte, bitīte, es tava puķīte,
Mammīte, bitīte, es tava puķīte,
Mammīte labiņā - tu mīļa man!
Ir naktis garas, tumšas,
Bez tevis tukšas, skumjas,
Pie tevis maigi kļaujos,
Un beidzot miegam ļaujos!
Piedz.
Mammīte, bitīte, es tava puķīte,
Mammīte, bitīte, es tava puķīte,
Mammīte labiņā - tu mīļa man! | Knīpas un Knauķi | Mammīte, bitīte, es tava puķīte |
Pusnaktis zied, krīt ēnas no namiem
Un ielas jau snauž dzirdu balsi tavējo
Lietus līst, krīt lapas no kokiem
Uz manīm tās krīt, bet es nejūtu neko.
Naktī kad klusumā viss stīdz
Vienīgi lietus vēl līst un līst
Sirdī ar tukšums sēro viens vientulīgs.
Piedz:
Pusnakts
stundā balsis mani sauc
Pusnakts stundā balsis mani sauc
Debesīs...
Pusnaktis
zied, krīt ēnas no namiem
Un ielas jau snauž dzirdu balsi tavējo
Naktī kad klusumā viss stīdz
Vienīgi lietus vēl līst un līst
Sirdī ar tukšums sēro viens vientulīgs.
Piedz: 4x
Debesīs… | Vaidava | Pusnakts stundā |
Tas neesmu es - tā mana ēna,
Kas pie kājām Tev klājienā krīt;
Tur nedaudz tālāk - aiz septiņiem vārtiem,
Es mācos ar kokiem vārdus mīt.
Tas neesmu es, tā nav mana roka,
Kas ik sitienam pretī sit.
Manas rokas, ak, naidniek, vēl lūgsnā par Tevi
Kā ūdenskritumā sirmā krīt. | Haralds Sīmanis | Aiz septiņiem vārtiem |
Te,Es esmu piedzimis,
Bet man pazīstams ir viss.
Un tas viss, manās asinīs,
Ir no tevis.
Tas nekad, vairs nekad,
Mani neatstās.
Piedz. 2x.
Un neviens,
Man neatņems vēju zem kājām.
Es iešu to ceļu, ko gājām,
Un saukšu šo vietu par mājām.
(otrajā reizē) Un saukšu šo vietu...
Bet, mans māls un mana smilts,
Vēl, ir mana stiprā cilts.
Un no dzelzs ir mans rokenrols,
Nepareizais.
Ko neviens, tā pat vien,
Nespēs nodziedāt.
Piedz. 2x
Un neviens,
Man neatņems vēju zem kājām.
Es iešu to ceļu, ko gājām,
Un saukšu šo vietu par mājām.
Par mājām..
Piedz. 4x | Ivo Fomins | Mans ceļš |
Es pārtrūkstu starp divām gaismām
No dieviem Saules atspulgiem
Tā vien sauc uz mēness ceļiem
Tā otra Tavā logā māj.
Es pārtrūkstu starp divām gaismām
No diviem klusiem brīnumiem
Tā vien sauc uz mēnes ceļiem
Tā otra Tavā logā māj.
Es pārtrūkstu starp divām gaismām
No divējādiem zibeņiem.
Vai krist pret tumsu - nāves cīņā
Vai sadegt gaismu turpinot. | Haralds Sīmanis | Starp divām gaismām |
Kupla līpa izauguse
Muna tāva pogolmā.
Ramtai rīdi rallalā,
muna tāva pogolmā.
Kad es gōju gūvu slaukti,
Līpā kōru vainuceņ’.
Cīma puiši leli zagļi,
Nūzoguši vainuceņ’.
Es jums soku cīma puiši
Atdūtditi vainuceņ’.
Īš pi jauna, īš pi vaca,
Pi atraiša vin naīš’.
Atraišami smoga rūka,
Div laulōti gredzenteņ’.
Īš pi jauna, īš pi smuka,
Lai byus loba dzeivōšon’. | Latgaliešu tautasdziesma | Kupla līpa izauguse |
Ļipa kust, ļipa kust,
Kas tū ļipu kustynova? x2
Kvīšu maize, rudzu maize,
Tei tū ļipu kustynova. x2
Maize aug, maize aug,
Kas tū maizi audzynova?
Orōjen(i), acātōj(i),
Tī tū maizi audzynova.
Orōjen(i), buolelen(i),
Vysas tovas kuojas zīd:
Nu kuojuomi zīdi byra,
Nu rūkomi sudabreņš.
Oi, manlnuo(i) vabalīte,
Grīz celeņi orōjam:
Orōjam(i) gryutas kuojas,
Pylnas smilšu pībyrušs. | Maskačkas spēlmaņi | Ļipa kust |
Tur, tur, kur lietus krīt
Tur, tur, kur lietus krīt
Pēdējie vārdi tev
Tās ir pirmās asaras dienā
Neraudi, lūdzu es
Tevi tā
Putni jau aizlido
Man nesaki vairs neko
Tālumā mani sauc
Tikai nakts
Piedz.
Tur, kur lietus krīt
Satiksi mani tu rīt
Redzi kā naktī zvaigznes
Tālumā mani aiznes
Nakts ir kā putni bez spārniem
Kas klusumā mani jūt
Pēdējie sapņi ar tevi
Nevar būt
Nepalaid mani vējā
Sasildi vēl mazliet
Diena, kad aizmirsīs tevi
Var iet
Piedz.
Tur, kur lietus krīt
Satiksi mani tu rīt
Redzi kā naktī zvaigznes
Tālumā mani aiznes
Tur, kur lietus krīt.. | A-Eiropa | Tur kur lietus krīt |
Es arī esmu bagāts, man arī pieder daudz,
kad tēvu zemi manu par zaļo zemi sauc:
Cik viensētas te zaļas un ziemāji, kas dīgst,
vecs ozols jūraskalnā kā mūžība tik līks.
Kā vaska ritenītis aust dzeltens jāņusiers
un zaļā zālē govis jau ir tas dievamiers.
Vējš laivām baltas buras no ievuziediem auž,
un laivas slīd gar kalmēm un tad ir jūrā jau.
piedz.
Kad sarkanbalti sarkans pār zaļo zemi plīv,
tad uguns, gaiss un ūdens un latvietis ir dzīvs,
tad uguns, gaiss un ūdens un latvietis ir dzīvs.
Zaļš mežu vilnis augšup! Zaļš vilnis - atpakaļ!
Cik rudzupuķes zilas, tik rudzulauks ir zaļš.
No tīra zelta zibens tev acīs gaismu sveļ -
gar kļavu birzēm zaļām svēts mijas maizes ceļš.
piedz.
* dziesma no Jāņa Strazda un Jāņa Petera dziesmu cikla | Ance Krauze | Zaļā zeme |
Fiņķis:
Mums bija basketbols eu,
bet mes nodzērāmies.
Bet es ticu vilšanās sevī tomēr pāries,
tā fucking spēle tik daudz mācījusi, jā.
Komanda un biedri reiz paliek tik ļoti klusi.
Jauns, kaut ko padirst, no dzīves nav bail,
Aiz ausīm pats sevi pacēlu,
lai redzētu Rīgas gaisu.
Patmīlīgs zīmols, kas it kā atriebību gaida,
jo tur slēpās velns, aiz labsirdīga smaida.
Atskatoties atpakaļ to spēlēt nevar beigt,
man uz sirds tik daudz ir, ka mēlei bail to teikt,
ar darvu ausīs smērēt, pēc tam mākslīgi jūs sveikt,
katra daļa laimes tā tiek tēlota, ir fake,
asaru tik daudz ir, ka no dēla iznāk meit,
cilvēks, kas par gļēvu, lai to risinātu šeit,
es tik tiešām nerakstītu, zinot viss ir safe.
Mani ir draugi, mana ir zelta dzīve, takā šeit.
Piedz. (2x)
Tu esi priecīgs, Tu esi fucking priecīgs,
tu esi priecīgs, ja kādam iet sūdīgi.
pacelsim mēs glāzes, pacelsim mēs glāzes,
ja kādam vāzē smeļas ūdens, pāri rožu kroņiem.
(2x)
Un nekad, nekad, nekad, nekad, nekad, nekad vairs es
neuzmetīšu nevienu,
un kas man kaiš, to prasa komandas bieri,
tā spēle iemācija neuzmest tiem, kurus Tu tik ļoti mīli. | Finķis | Tu esi priecīgs |
Mēs izturamies tik vēsi,
Daudz nedomā, jo nav vērts.
Mēs esam uz pareizā ceļa
Un paceļam rokas augšā, mans dēls.
Trekni kāši, trepa bāze,
Svarīgi ir rajona repu stāsti.
Mīļā piedod, ka esmu tāds,
Bet vienu dienu pelnīšu kā deputāts.
Dēls, nebaidies pateikt sev to,
Ka Tev jāseko tam, kam Tu tici.
Dēls, viņa paklanīsies,
Kad Tu vēlāk tai metīsi sejā to piķi.
Dēlu paka, ēku krata,
Tavas meitenes dzīvoklī vēlu pa nakti.
Nav laika gulēt, mans draugs,
Mēs ejam dabūt to naudu.
Kāds uzlejiet virsū man ūdeni, es degu,
Kad dodamies tūrē dod viskiju ar ledu.
Pacel gaisā savas rokas,
Tā, lai to redz.
Un pagriež to basu,
Lai dibeni grab.
Plaušas melnas, balti nike,
Naudu pelnu, dzīve skaista.
Redzi Elfu? Taisi vine,
Kā Tava draudzene ņem manu bombongu aiz vaiga.
Taisi bītu un es taisu haju,
Drīz jau būsim mēs visur kā wi-fi.
Taisi dziesmas, kā taisi kaifu,
Sāku uz ātro, bet beidzas kaifs.
ā jē, 1,1, edžons o čilā ir teikts,
Spēlējam uz augstām likmēm,
Tu zini, kas noteikumus diktē.
Tu zini, nobeigumu var paredzēt,
Lieku galvaskausu savu dziļi kapucē.
Kamēr pats Tu sēdi, labāk patusē,
Kad runā dēls, Tu paklusē.
Es pi*u gaisā to džo,
Es zinu to, ka mans laiks nāk.
Bad boy for sure,
Man vajag tādu, mans kaifs tāds.
Iečeko to flow,tas klāt nāk, tas laiks, brāl,
Un, ja Tu gaidi to šovu,tad pam, pam, pam, pam.Piedz.
Mums viss ir kārtībā, brāl,
Tā dzīve ir pasakaina.
Papīrs makā, dāmas blakām,
Viss ir tā kā vajag.
Nākam no melniem rajoniem,
Bet tā kā sapņi skaisti,
Atslābsti brāl un iečeko to dēlu pakas haju.
Dēlu paka 8x.
Dēlu paka Tev blakus,
Meitenes sulīgas, meitenes trakas.
Pakas kratās kā nākas,
Sataisām troksni, sataisām traci.
Man patīk dzīve, es dzīvi baudu,
Vai jums ir vai nav, man vajag daudz naudu.
Esmu brīvs, esmu rāms,
Tu nezini mani, kāds ir mans stāsts.
Tu domā, ka Tu esi baigi liels un kruts,
Es esmu mazs, bet veru ciet lielas mutes.
Precīzi trāpu 10niekā, jā brāl,
Deniss ir klāt.
Sargāt savas dāmas, ja negribat palikt bez tām,
Tie dibeni twerko un sāk mani pavedināt.
Man spēks ir mans zelts,
Mani dēli ir mans balsts.
Kā jūtaties, mana tauta?
Dzersim Džeku, būsim draugi.
Apprecējos ar naudu,
Savu dzīvi es baudu.Gribu redzēt tikai smaidu,
Tāpēc nebojā man haju.
Dēlu paka zog,
Tavu prātu un tā prot,
Sasniegt savu mērķi tik skaisti,
Izmanto to, ko dzīve Tev dod.
Dodam visiem spēku,
Tu sajūti to flowu.
Dēli trepā grasās atņemt Tev toni.
Kamēr Tu domā, par to, kas ir true,
Tur dēli izveido jau trakāko crew.
Krūzē kafija un snapbacks,
Tev neinteresē, jo viņš ir nabags.
Tu tēlo dāmu, bet ar visiem Tu laid,
I ain't got no type.
Man ir tikai luxury dāmas,
Tikai luxury dāmas.
Melnas drēbes, melns hoods,
Dēlu paka šeit, Tu to spēku jūti?
Piedz.
Dodam tikai svētu stuff, nospied un abonē dēlu paku! | Dēlu paka | XXL |
Šī diena jaunus spēkus sēs.Ar svētku dziesmām saulē
lēks.Un tikai tie kas neticēs,lai meklē laimi papardēs
tie.Lēni un kvēli deg svētuguns.
Piedz.
Dejosim mēs ar zvaigznēm un ielūgsim Sauli šais dzīrēs.
Zinu ka Saule un Mēness viens otru mīlēs,tie mīlēs.
Dejosim mēs ar zvaigznēm un ielūgsim Dievu šais dzīrēs.
Zinu,ka Dievs savu vainagu jūrā zīmēs,viņš zīmēs.
Kur Laimes māti meklēsim?Tai atslēdziņu rokās dosim.Par
brīvību to turēsim.Kā svētuguni iekursim tik.Lēni un
kvēli deg svētuguns.
Piedz.
Dejosim zvaigznēs.Saule un Mēness.Dejosim zvaigznēs.Mūs
neapturēs pat komētas.
Piedz.2× | Jenny May | Dzīres |
Sveika, Dženij! Kā Tev iet? Man iet labi. Vēlos ar Tevi
iepazīties nopietnos nolūkos. Es braucu tikai ar zirgu,
bet vienam ratos man ir skumji!
Dženij, augšā tai lidmašīnā
Nevieb lūpas par mani smīnā.
Lai Tev vēsta mazs, smaidošs foto -
Manu dzīvi velk auzu motors!
Piedziedājums:
Dženij, tici tam sudraba pakavam,
Mazāk tici tam sporta loto.
Smaidi blakus man ratos vai ragavās -
Visi apskaudīs tādu foto!
Dženij, nesien tās lūpas šleifē,
Kad Tu kuģī pār jūrām dreifē.
Droši braucu caur dzīvi ratos -
Zvaigznēm acīs un vējiem matos.
P.
Dženij, tici tam sudraba pakavam,
Mazāk tici tam sporta loto.
Smaidi blakus man ratos vai ragavās -
Visi apskaudīs tādu foto!
Dženij, glābies, Tev benzīns matos!
Dženij, ātrāk sēd' manos ratos.
Šņirkstot smiltīm zem kurpju zolēm
Nost no ceļa - un naktsvijolēs.
P.
Dženij, tici tam sudraba pakavam,
Mazāk tici tam sporta loto.
Smaidi blakus man ratos vai ragavās -
Visi apskaudīs tādu foto!
Dženij, klausies mani vēl brīdi -
Neapprecies ar dīzelīti!
Slava zirgam lai skan kā moto:
Tava dzīve kā auzu motors.
P.
Dženij, tici tam sudraba pakavam,
Mazāk tici tam sporta loto.
Smaidi blakus man ratos vai ragavās -
Visi apskaudīs tādu foto!
Paliec sveika! Gaidīšu Tevi aerodromā, kad Tu
nolaidīsies no saviem augstumiem. Manu zirgu Tu pazīsi
pēc zvaigznes pierē, bet mani pašu - pēc vējiem matos.
Tavs Jānis.
Dženij, tici tam sudraba pakavam,
Mazāk tici tam sporta loto! | Nora Bumbiere | Es rakstu Dženijai |
Zēns laivā sēž, skatās jūrā.
Tur tālumā, tur domas aizslīd prom.
Viņš dotos līdz, bet laiva pilna oļiem.
Zēns nesaprot un skumst.
''Man izdosies'', zēns nočukst,
Un oļus ved sev līdz.
Uz sēkļiem skrien un netiek ne no vietas.
Tie akmeņi, tie tur.
Mēs tavām rokām mesti,
Citām pacelti.
Tu to atļāvi!
Un tavā rokā likti,
Kaut citām atnesti.
Tu to atļāvi!
Tas biju es.
Zēns laivā sēž,
Skatās jūrā.
Zēns laivā sēž,
Joprojām sēž.
Mēs tavām rokām mesti,
Citām pacelti.
Tu to atļāvi!
Un tavā rokā likti,
Kaut citām atnesti.
Tu to atļāvi!
Tas biji tu,
Tas biji tu,
Tas biji tu,
Tas biji tu,
Tas biju es... | The Sound Poets | Tas biji Tu |
Kāpēc tik nežēlīgs ir laiks
Un atstāj Tavas pēdas
No manis aizejot prom sirdī atstāji rētas
Kāpēc tāl tālo zvaigžņu balss, rītam austot dziest
Tikai lietus asarām liek ciest.
Kāpēc tāl tālo zvaigžņu balss, rītam austot dziest
Tikai lietus asarām liek ciest.
Negribu būt tālumā, laikam neprotu vairs skaitīt līdz
simts
Nevaru sagaidīt, kad Tu atnāksi un paliks silts
Varbūt jāšķiras, kad melots daudz, varbūt jāaiziet, kad
tumsa nāk
Varbūt negaisa mākoņos, vienmēr paliks Tava mīla un
naids.
Piedz.
Ja gribi projām iet - tad ej,
Ja gribi visu aizmirsti un miers
Bet kad pienāks Tavs ceļa gals, kad būs brīdis atmiņām
Par vēlu būs- atpakaļ ceļa nav. | Galaktika | Atpakaļ ceļa nav |
Šai svētā klusā vakarā
Es gaidu brīnumu kas notiks drīz
Ceļš mani vedīs mierīgs lēns
Uz vietu kur laiks apstāsies
Ši ceļš tik mierīgs lēns kas mani tuvina
Pie Tavām mīļām rokām kas mūs aicina.
Šai svētā klusā vakarā
es skatos debesīs kā liesmiņā
Un visa debess kā ar sapņiem
Spožām zvaigznēm rotāta
Un naidu pasaulīgo stādinot Viņs Tevi uzklausa
Ar maigām cerībām Viņs Tevi mierina:
Piedz.:
Nāc iesim kopā roku rokā Tu un es
Mums abiem piederēs šīs divas pasaules
Tā viena kura liek mums saprast mīlēt ciest un just
To otru kurā Dievs mums līdzēs visiem neizzust
Nāc iesim kopā roku rokā
Tu un es
Šai svētā klusā vakarā
Viņš atnāk klauvējot pie durvīm
Un brīdis šis ir vienmēr mūžīgs,
Kas neaizmirstams dzīvs un īsts
Šai svētā klusā vakarā
Kad jauna zvaigzne dzimst
Ar ticību un siltumu ir zvaigznēs ierakstīs
Piedz.: 2x
Nāc iesim kopā roku rokā Tu un es
Mums abiem piederēs šīs divas pasaules
Tā viena kura liek mums saprast mīlēt ciest un just
To otru kurā Dievs mums līdzēs visiem neizzust
2x:
Nāc iesim kopā roku rokā Tu un es
Finale | Maija Lūsēna | Zvaigžņu ceļš |
Nevajag atkal man solīt neko,
Nevajag mierināt.
Noglāsti mani un
Piekļaujies tuvāk klāt!
Saki man vārdus, kas aizmirsti sen,
Saki man vārdus tos.
Piekļaujies tuvāk un čuksti man
Vārdus sen aizmirstos!
Kur tu esi tālu tālā,
Manos sapņos, neaizsniegtā ?
Kur tu esi, mīlai liegtā, kur tu esi,
Tu, tālā, neaizsniedzamā? | Valdis Aivars | Kur tu esi ? |
1.Saule spīd mums debesīs,
Pasaule mums ir apkārt,
Varbūt mēs pašā viducī?
Kas lai to zin!
Piedz.
Pasaulīte saulīte te mus apkārt ir,
Pasaulīte saulīte ir mums viss,
Ja pasaule un saule pazustu?
Tad nezinu ko es darītu!
2.Pasaulīt piedod mums lūdzu!
Kad mēs tevi visi piegružojam,
Mums dažiem vispār nav kauna,
Mēs piegružojam dabu!
Piedz.
Pasaulīte saulīte te mus apkārt ir,
Pasaulīte saulīte ir mums viss,
Ja pasaule un saule pazustu?
Tad nezinu ko es darītu!
3.Saulīte saulīte piedod mums lūdzu!
Kad mēs tevi pieviļam,
Mums dažiem vispār nav kauna
Mēs pieviļam mūsu pašu sauli!
Piedz.
Pasaulīte saulīte te mus apkārt ir,
Pasaulīte saulīte ir mums viss,
Ja pasaule un saule pazustu?
Tad nezinu ko es darītu! | Sindija Juškena | Pasaulīte saulīte te! |
Klāt jauna diena, yeah
Un problēmas man nav nevienas, yeah
Es gribu tā, lai viss ir vienkāršāk, kā lavīna
Pāri laime mums krīt, lai krīt
Dzīve kā rokenrols
Mūzika, jāgerīts ar kolu
Skaistu dienu mums šodien sola
Es negribu braukt prom
Lai viss ir vienkāršāk, kā lavīna
Pāri laime mums krīt, lai krīt
Vairāk
Vai vari tu ieraudzīt
To, kas tev jau pieder
Skaistāk
Vai vari tu saskatīt
To, ko vari iegūt
Vairāk, vairāk
Un sapņot tad paliek man vieglāk
Skaistāk, skaistāk
Ar aizvērtām acīm kā miegā
Vai nav tā, ka šodien
Viss tāpat ir mums
Vai nav tā, ka šodien
Viss jau ir mums
Un katru nakti, yeah
Es jūtu domas mani satin, yeah
Es gribu tā, lai viss ir vienkāršāk, kā lavīna
Pāri laime mums krīt, lai krīt
Kur šonakt mērojam ceļu
Liepāja-Rīga-Tallina,
hey
Braucam līdz ar vēju
It's a new life, new day
Lai viss ir vienkāršāk, kā lavīna
Pāri laime mums krīt, lai krīt
Vairāk
Vai vari tu ieraudzīt
To, kas tev jau pieder
Skaistāk
Vai vari tu saskatīt
To, ko vari iegūt
Vairāk, vairāk
Un sapņot tad paliek man vieglāk
Skaistāk, skaistāk
Ar aizvērtām acīm kā miegā
(2X)
Vai nav tā, ka šodien
Viss tāpat ir mums
Vai nav tā, ka šodien
Viss jau ir mums | Rassel (Ruslans Kuksinovičs) | Jauna diena |
Skaņas žēli atraujas no stīgām
Laužot ceļu domu pasaulē
Dziedāšu šo dziesmu es par zilgām
Debesīm, kas trūkst mums nebrīvē
Lūk, jau vārti aizveras aiz manīm
Smagi čīkstot, noklaudz pretīgi
Izraujot no skaistiem sapņiem mani
Par Tevi, mazā un par nākotni
Visam pāri dzeloņdrāšu žogi
Virs augstām mūra sienām nostiepti
Sargposteņos formās tērpti stāvi
Bet mēs pa pāriem, dzelžos saslēgti
Piedod, Dievs, par visiem maniem grēkiem
Zināms Tev, kur vainīgs es, kur nē
Zināms Tev, ka šoreiz nošaus mani
Tā vietā, kuram jābūt pazemē
Piedodiet man, mammuc, tēt un... arī
Piedod, mazā, kamēr saule spīd
Nav vēl dzīves saule nogrimusi
Ja piedosiet, tad paņemšu to līdz... | Oskars Lazda | Balāde aiz žoga |
Tagad norij kotletes.
rij, rij, rij kotletes, rij kotletes.
rij, rij, rij kotletes, rij kotletes.
Brunetes, blondīnes, rudmates - RIJ KOTLETES!
Skolnieki, studenti, to mammas - RIJ KOTLETES!
Ministri, bārmeņi, medmāsas - RIJ KOTLETES!
Pilns dupsis gurķu sēklām - RIJ KOTLETES!
Saulkrasti, Jelgava, Liepāja - RIJ KOTLETES!
Uz zemes, uz mēness, kosmosā - RIJ KOTLETES!
Tatjana tepatās, aiz žoga - RIJ KOTLETES!
Olgas dupsis manā sejā - RIJ KOTLETES!
Ja kāds domā, ka viņa kotletes viņam kādreiz var
noderēt...
Tas nevienam nekrata, jo -
tagad, tagad, tagad, tagad rij, rij kotletes!
rij, rij, rij, rij, rij kotletes, rij kotletes.
rij, rij, rij, rij kotletes, rij kotletes.
Pusaudzis, hormoni, internets - RIJ KOTLETES!
Divstūris beksteidžā, internets - RIJ KOTLETES!
Uzbrauciens divstūrim, rikošets - RIJ KOTLETES!
Dzimtenīte tukšā dūšā - RIJ KOTLETES!
Paģiras, minītis pie gultas - RIJ KOTLETES!
Pēc balles Tatjana pie gultas - RIJ KOTLETES!
Nav bremžu, paģiras, dubultas, - RIJ KOTLETES!
Desmitballīgs tornado - RIJ KOTLETES!
Ja kāds domā, ka viņa kotletes viņam kādreiz var
noderēt...
Tas nevienam nekrata, jo -
tagad, tagad, tagad, tagad rij, rij kotletes!
rij, rij, rij, rij, rij kotletes, rij kotletes.
rij, rij, rij, rij kotletes, rij kotletes.
Rij x27
Tagad norij kotletes
rij, rij, rij, rij, rij, rij, rij, rij, rij.
Rij, rij, rij. Tagad norij kotletes. Rij. | Bermudu Divstūris | Rij kotletes |
Pacel galvu augšā, ievelc elpu un skrien
Visa pasaule pie mūsu kājām šodien
Oooh, oooh..
Aizmirsīsim visu, kā ir bijis un tad
Iesim tur, kur vēl neviens nav bijis nekad
Oooh, oooh..
Un tad, kad dziesma skanēt beigs
Vienalga ko par mums kāds teiks
Bailes izgaisīs kā tvaiks
Šīs ir mūsu laiks
Tagad, šeit un tūlīt
Nav laika gaidīt kā būs rīt
Bailes izzudīs kā tvaiks
Zini, šis ir mūsu laiks!
Tagad, šeit un tūlīt
Nav laika gaidīt kā būs rīt
Bailes izzudīs kā tvaiks
Zini, šis ir mūsu laiks!
Laimi sameklēsim
Nakti negulēsim
Nezināmais mums
Nekad nav baigs
Priekā sirdis plaisā
Pacel rokas gaisā
Skaties, pasaule – ir mūsu laiks
Jaunās sirdis krūtīs sitas un skaļi klaudz
Mums vēl šajā dzīvē jāizdara tik daudz
Oooh, oooh
Bet, kad rīta gaismai austot, nogurums māks
Jauna diena, jauni sapņi līdzi mums nāks
Oooh, oooh
Un kad dziesma skanēt beigs
Vienalga ko par mums kāds teiks
Bailes izgaisīs kā tvaiks
Šīs ir mūsu laiks
Tagad, šeit un tūlīt
Nav laika gaidīt kā būs rīt
Bailes izzudīs kā tvaiks
Zini, šis ir mūsu laiks!
Laimi sameklēsim
Nakti negulēsim
Nezināmais mums
Nekad nav baigs
Priekā sirdis plaisā
Pacel rokas gaisā
Skaties, pasaule – ir mūsu laiks
Mūsu laiks...
Bailes izzudīs kā tvaiks....
Tagad, šeit un tūlīt
Nav laika gaidīt kā būs rīt
Bailes izzudīs kā tvaiks
Zini, šis ir mūsu laiks!
Laimi sameklēsim
Nakti negulēsim
Nezināmais mums
Nekad nav baigs
Priekā sirdis plaisā
Pacel rokas gaisā
Skaties, pasaule – ir mūsu laiks
Mūsu laiks... | Liene Šomase | Mūsu laiks |
Pasaku laiks, bērnības laiks
Slēpjas savu sapņu kabatā.
Iešu es tur, kur mēness ugunskuru kur,
Ar zvaigžņu dzirkstelēm, debesu malā.
Piedz.
Nāc man līdz, es sapņus meklēt eju...
Jāatrod tas ceļš, neviena neredzēts.
Jālūdz vējš uz nokavētu deju,
Kamēr vēl nav rīts, varbūt vēl nekas nav nokavēts.
Eju es tur, tikai nezinu vēl, kur,
Un, vai būs lemts vēl kādreiz atgriezties.
Gan tik un tā, viss būs tā kā pasakā,
Un visiem sapņiem lemts būs piepildīties.
Piedz.
Nāc
man līdz, es sapņus meklēt eju...
Jāatrod tas ceļš, neviena neredzēts.
Jālūdz vējš uz nokavētu deju,
Kamēr vēl nav rīts, varbūt, ka vēl nekas nav nokavēts.
Bet vēl ir laiks, vēl miegā rīts
Un neredz sapņus manus, es varu brīdi tevi pagaidīt...
Piedz.
Nāc
man līdz, es sapņus meklēt eju...
Jāatrod tas ceļš, neviena neredzēts.
Jālūdz vējš uz nokavētu deju,
Kamēr vēl nav rīts, varbūt, ka vēl nekas nav nokavēts. | Dakota | Nekas nav nokavēts |
Ver durvis vaļā man,
Kad klusi soļi skan,
Mēs degsim rītausmā.
Un nedzisīsim vairs,
Pat tad, ja pietrūks gaiss,
Mēs abi lidosim.
Cel rokas debesīs,
Cel un nenolaid, lai kā sāp.
Un vēja pavediens
Mūs abus aiznesīs tālēs...
Nelaid projām tu mani.
Kāpēc viena tu sali?
Manās rokās tavi glāsti,
Un varbūt, ka mūs abus sapratīs,
Bet varbūt nepazīs,
Būs savādāks stāsts.
Manās atmiņās,
Cik tās var vien būt,
Tu mani izgrezno.
Un krītot putekļi, par lieciniekiem kļūs tam,
Kas vēl gaida mūs.
Cel rokas debesīs,
Cel un nenolaid, lai kā sāp.
Un vēja pavediens
Mūs abus aiznesīs tālēs...
Vai dienas vēl rit?
Un vai saulei lecot,paiet gadi?
Nebaidies lēkt, tik nebaidies lēkt,
Kas bija tik tālu,
Līdzās ir - atmiņās.
Nelaid projām tu mani.
Kāpēc viena tu sali?
Manās rokās tavi glāsti,
Nelaid projām tu mani.
Nelaid projām tu mani.
Nelaid projām tu mani.
Nelaid projām tu mani.
Un varbūt, ka mūs abus sapratīs,
Bet varbūt nepazīs,
Būs savādāks stāsts. | Roberts Pētersons | Nelaid projām |
Šodien izšķiras būt vai nē
Būt vai nē
jāuzveic visa pasaule vienatnē
Sajūtas tik aukstas kā metāla čaulīte
Jūties it kā talantu konkursā, būt vai nē
U-ū Tik nesavāri ziepes
U-ū (bet labāk ja tu)
Laid pa vējam to, nodejo saules deju pēdējo
Neprasi neko, Paņem no dzīves visu vai neko
Tik sargā to, to savējo
Dzīvosi tā kā rakstīts tai grāmatā
Materiālā pasaulē pieņemts tā
Nezinu cik tālu tu iesi vēl, kamēr drīz
Treknās žurkas reiz tavu svecīti apgrauzīs
U ū - ir izaugušas piepes
U ū - un tad
21. gadsimta kaujas lauks
Ir tavs saprāts, tava apziņa
21. gadsimta kaujas lauks
Ir viss ko redzi zombijtv
21. gadsimta kaujas lauks
Ir cilvēki ar plastikāta dvēselēm
21. gadsimta kaujas lauks
Bet tu tā nedzīvo… | Jānis Stībelis (Jay Stever) | Laid pa vējam |
Ziemassvētku vecītis
Eglīti mums atnesis
Atnesi,atnesis
Eglīti
mums atnesis
Zariem zaļas adatas
Ļoti jauki smaržo tās
Smaržo tās, smaržo tās
Ļoti jauki smaržo tās
Redziet nu cik skaista tā
Uzposta un greznota
Greznota, greznota
Uzposta un greznota
Ziemassvētku vecītis
dāvanas mums atnesis
Atnesis, atnesis
Dāvanas mums atnesis
Gan jau katram kaut kas tiks
Neviens tukšā nepaliks
Nepaliks, nepaliks
Neviens tukšā nepaliks | Knīpas un Knauķi | Ziemassvētku vecītis |
Ieģērbusies abos savos laimes kreklos
Karājos nu rāmi bezdibenim pāri.
Iekrītu es viņā, mīļā sirdsapziņā.
Lēni dīgstu tagad viņa zemapziņā.
Iedodiet man vēl simts gramu sapņu,
Aulēkšos, lai varu es pa galaktikām laist.
Visi draugi teiks: „Ak mīļā, tas tak par traku!”
Bet acīm ciet es apņēmusies laimes zvaigzni skaut.
O-o-o ... laimes zvaigzni skaut
O-o-o .... apņēmusies es
Noķeru es Tevi, mazo nerātneli,
Kad tu zvaigznes zagi, domājot par mani.
Ziedoju es zvaigznes, lai mūs kumeļš aiznes
Uz tām galaktikām, kur papilnam laimes
Iedodiet mums vēl simts gramu sapņu,
Aulēkšos, lai varam mēs pa galaktikām laist.
Visi draugi teiks: „Ak mīļie, tas tak par traku!”
Bet acīm ciet mēs apņēmušies laimes zvaigzni skaut.
Iedodiet mums vēl simts gramu sapņu,
Aulēkšos, lai varam mēs pa galaktikām laist.
Spindzošām gar ausīm galaktikām,
Mīlestību solīsimies projām neaizlaist.
O-o-o ... Projām neaizlaist
O-o-o .... Solīsimies mēs | Lana Frančeska | 100 gramu sapņu |
Itkā pateikts nav daudz,
Bet tomēr ir gan.
Ziedēja ievas kad skūpstīju
Tevi es pēdējo reiz.
Un ja pat beigsies viss drīz,
Vēl paliec man.
Jo pēdējā sapnī es redzēju
putnu, kas sapinies krīt.
Piedz.
Un varbūt viņš kā strauts
Kas mierīgi pluzt
Neaizsals ziemas vidū
Bet zinot tevi kā kuģi
Kādam dvēsele noteikti slīd
Un ar pēdējo lapu vasarai līdz
Tu velti steidzies
Manām ābelēm zari tik smagi
Tiem atliek vien lūzt
Itkā zaudēts nav daudz
Bet tomēr ir gan
Ziedēja ievas kad skūpstīju
tevi es pēdējo reiz
Ja tu negaidi vairs
Nozied vasara mana
Jo pēdējā sapnī es redzēju
Dienu kad spoguļi plīst
Piedz. 2X | Apvedceļš | Kad Ziedēja Ievas |
Rīgā
Kur cilvēki dusmīgi, vieni un pelēki skumst
Rīgā
Kur ielās netīrās ēdiena paliekas pūst
Rīgā
Es meklēšu tevi starp veikaliem, mājām un ielām
Rīgā
Es satikšu tevi un skūpstīšu stiprāk un stiprāk
Pilsētas ielas
Pilsētas skumjas ir vienas
Pilsētas ielas
Pilsētas ielas
Pilsētas skumjas ir vienas
Pilsētas ielas
Rīgā
Mēs paliksim kopā tik ilgi, cik sērkociņš deg
Rīgā
Mēs raudāsim kopā, līdz aizmirsīsim visu, kas sāp
Rīgā
Līdz pēdējam tramvajam mīlēsim mēs
Rīgā
Kur cilvēki dusmīgi, vieni un pelēki skumst
Pilsētas ielas
Pilsētas skumjas ir vienas
Pilsētas ielas
Pilsētas ielas
Pilsētas skumjas ir vienas
Pilsētas ielas | Jēkabs Nīmanis | Rīgā |
Tu domā par ātru, mans draugs,
Augs lēnāk mans bērns, kad augs,
Tik lēni kā aust un tumst,
Mans bērns domās lēnāk par jums.
Es mācīšu viņam ciest,
Tik lēni kā puķe dziest,
Un lēni, lēni viņš sils,
Kā ezers ar miglu pilns.
Bet no dzirkstīm, kas lēni šķils
Nodegs barona stiprā pils
Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns...
Tu domā par ātru, mans draugs,
Augs lēnāk mans bērns, kad augs,
Tik lēni kā aust un tumst,
Mans bērns domās lēnāk par jums.
Es mācīšu viņam ciest,
Tik lēni kā puķe dziest,
Un lēni, lēni viņš sils,
Kā ezers ar miglu pilns.
Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns,
Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns,
Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns... | Nora Bumbiere | Mans Bērns |
Es satiku tevi
Tu satiki mani
Mēs pagājām viens otram garām
Acīs neskatoties
Neskatoties
Neskatoties
Neskatoties
Es
varēju tev
Tu varēji man
Uzdāvināt skaistas
Brīnišķīgi satraucošas
Skumji priecīgas
Atmiņas
Atmiņas
Es
varēju tev
Tu varēji man | Jēkabs Nīmanis | Es satiku tevi |
Rokas kopā saliekot,
Rokas kopā saliekot,
Mūsu mūža gājums,
Paļāvībā turpinās,
Paļāvībā turpinās,
Jaunas dzīves
Aicinājums.
Solis solim blakus ies,
Solis solim blakus ies,
Mīlestībā,mīlestībā satiksies.
Mīlestībā,mīlestībā
satiksies.
Tu, kas viņus pavadi,
Tu, kas viņus pavadi,
Sargi, sargi , visus stiprini !
Sargi, sargi , visus stiprini ! | Valdis Aivars | Sargi mīlestību |
Kas to zina,
Tieši kurā brīdī,
Jūnijnaktī tavi ziedi plauks?
Lai ikviens,
Kam sāp,
Kas maldījies un klīdis,
Apstājoties justu - te ir draugs.
Tā kā tu,
Pie kuras ceļš nav iemīts,
Savu smaržu klusi atdod mums.
Sirdis vienkāršās,
Tām visu mūžu piemīt,
Meža rozes kautrais burvīgums.
Lai ikviens,
Kam sāp,
Kas maldījies un klīdis,
Apstājoties justu - te ir draugs. | Nora Bumbiere | Meža Roze |
1.
Kur gan tik ātri steidzamies mēs
Šai dūmakainā rītā?
Vai nokavēt ko varam vēl,
Kas būtu nepateikts?
2.
Nāc, apstājies un ieklausies,
Kas notiek tevī pašā;
Uz citu soļiem neskaties,
Krāj vārdus savā stāstā!
P.
Es nebaidos, es nebaidos
Tev tuvoties vēl-
Šai steidzīgajā laikmetā
Vajag apstāties spēt.
Un ieraudzīt, un ieraudzīt,
Cik tuvu esam mēs;
Jo cits neviens, kā tu un es
To (nekad) neredzēs.
3.
Kā atkal garām nepaiet tev
Šai pilsētā tik spožā;
Vai tās nav svešas ugunis,
Uz kurām skrienam mēs?
4.
Vai varam pabūt klusumā
Un kopā lēkt bez vārdiem-
Tai mūsu karstā putenī,
Kur apmaldīties abiem? | Inese Ērmane | Es nebaidos |
Ak, Dievs! Vai tiešām tu tas esi, kas uz sliekšņa
nostājies, nostājies?
Tad nāc vien iekšā, drošāk taču.
Ja reiz esi atgriezies, atgriezies.
Bez tevis neslikti man klājās.
Bet ja nu atkal esi mājās,
Sēdies tad līdzās man un pastāsti, kā gāja, gan!
Piedz.
Velns, lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi
Te mēs šķirti, te mēs divi, divi.
Kam,klusēji kā ūdens tev jau šobrīd mutē sasmēlies,
sasmēlies.
Tu taču vienmēr esi pratis ļoti labi izlikties,
izlikties.
Tu domā : Asaras es lēju un tevi aizmirst nevarēju..
Mīļais mans, vai'g tik brīdi, ak, drusku pagaidīt.
Piedz.
Divi
tie esmot meli? Tiešām?
Jo es arī protot izlikties, izlikties...
Tad saki man par ko, lai skumstu, ja tu esi atgriezies,
atgriezies...
Nu sēdi, kam tu kājās celies,
Vai tiešām šajā brīdī vēlies atkal jau projām skriet?!
Mans mīļais!!! Mans mīļais, nu pagaidi mazliet!
Piedz.
Mans mīļais... Pagaidi mazliet, pagaidi..
Kam tu apvainojies, es taču tāpat vien.
Galvu augšā gan jau viss būs labi, dzirdi, pasmaidi,
pasmaidi!
Rezi nu tu atkal smaiid...
Piedz. 2x(no lēnāka uz ātrāku)
Velns, Lai parauj tādu dzīvi!!! :) | Aija Kukule | Atgriešanās |
Starp lielajiem radiem un kaimiņiem
Slīd mākonis - lielībnieks mazs
Un stāsta, ka samērcēt saulīti
Tam nebūtu itin nekas.
Ka lietu un pērkonu sūtīšot,
Ar zibeņiem mētāsies tas.
Lai nesmaida radu un kaimiņi,
Nemaz jau viņš neesot tik mazs.
Saule nožāvājas gari,
Nogroza galvu tā:
Laikam jau nedarbus darīt
Prot pat tāds mākonis mazs.
Jau mēness pie debesīm uzrāpies ir.
Sauc mākonis, lielībnieks, tam:
Uz tava raga es šūpošos,
Aiz deguna turēšos tam
Un zvaigznes kā sudraba podziņas
Sev kabatā sabēršu drīz.
Lai nesmaida radi un kaimiņi:
Nemaz jau es neesmu tik sīks.
Mēness nožāvājas gari,
Nogroza galvu tas:
Laikam jau nedarbus darīt
Prot pat tāds mākonis mazs. | Jumprava | Mākonis |
Cik vienkārši nobirst zieds,
Un ienākas sēklotnē sēklas,
Tad vēji tās zemē triec,
Un uzdīgst no jauna asni.
Piedziedājums - 2x.
Neaizmirsīsim izauklēt,
Mazu svecīti, svečulēnu,
Vienu bižainu meitenīti,
Vienu spriganu zēnu !
Tā rodas jaunas puķes,
Tā iedzimst jauni koki,
Tā dzīvība turpinājas -
Tā pati, vien citā lokā.
Piedziedājums - 2x.
Neaizmirsīsim izauklēt,
Mazu svecīti, svečulēnu,
Vienu bižainu meitenīti,
Vienu spriganu zēnu !
Un mēs kā sveces degam,
Un katrs cik spējam spīdam,
Bet, kamēr vēl liesmai pa spēkam,
Mūžīgai naktij spītēt - ...
Piedziedājums - 2x.
Neaizmirsīsim izauklēt,
Mazu svecīti, svečulēnu,
Vienu bižainu meitenīti,
Vienu spriganu zēnu ! | Aivars Kažis | Vienkārši |
Tik daudz ir lietu pasaulē
Par tām nav jāmaksā neko
Ir šodien ārā saulains laiks
Un tas tev nemaksās neko
Tu vari kādam uzsmaidīt
Tas taču nemaksās neko
Un tu no jauna iemīlies
Un tev tas nemaksā neko
Bet ja nauda krīt, gluži kā sniegs no debesīm krīt, ko
tu teiktu rīt?
Tu teiksi
(E-o E-o)
Na-na –na –na naudā nav na-na-na naudā nav
Naudā laimes nav
Bet ja nu pēkšņi notiek viss,
ko tu tik ļoti vēlējies
Tu beidzot esi sapratis
Kaut kas ir tevī mainījies
Atkal nauda krīt
Gluži kā lapas rudenī krīt
Visur nauda krīt | Jānis Stībelis (Jay Stever) | Naudā laimes nav |
Jaukākās zvanu skaņas,
Atnes mums Ziemsvētku laiks;
Eņģeļu gaviles vēsta:
Piepildās sapnis tik maigs!
Piedz.
Tāpat, kā toreiz, nu - Kristus Bērns dzimst !
Tāpat, kā toreiz, nu - Kristus Bērns dzimst !
Atskan tas tuvu un tālu:
Ienaids un nemiers lai rimst!
Kamēr šie zvani zvana,
Dieva Dēls pasaulē nāk -
Dāvā Viņš svētību visiem,
Gaisma še atspīdēt sāk.
Piedz.
Tāpat, kā toreiz, mums Pestītājs dzimst!
Tāpat, kā toreiz, mums Pestītājs dzimst!
Atskan tas tuvu un tālu:
Ienaids un nemiers, lai rimst!
Zvaniet jel, gaviļu zvani,
Pasaules plašumos jūs!
Sludiniet brīnišķo vēsti:
Kristus, nu, brālis mums būs!
Piedz.
Tāpat,kā toreiz, lai prieks sirdīs dzimst!
Tāpat, kā toreiz, lai prieks sirdīs dzimst!
Atskan tas tuvu un tālu:
Ienaids un nemiers, lai rimst! | Jānis Sproģis | Jaukākās zvanu skaņas |
Labu vakar, kaut vai pakar
Sausas egles zarā viņu -
Savu drāšu vainadziņu,
Bezdievīgi mirdzošo.
Labu vakar, ilgi, ilgi
Atcerēsies brīdi šo.
Labu vakar, ilgi, ilgi
Atcerēsies brīdi šo.
It drīzi apniks visi tirgi,
Bet tomēr prātā paliek tie.
Uz priekšu, mani sapņu zirgi,
Uz priekšu, mani kaulainie!
Uz priekšu, mani sapņu zirgi,
Uz priekšu, mani kaulainie!
Lai pretvējš izskaita mums ribas,
Pēc tam, kur gribas, varēs kost.
Rau, lietus, tas no bezgalības
Jau mūsu pēdas skalo nost,
Rau, lietus, tas no bezgalības
Jau mūsu pēdas skalo nost,
Jau izgaist pajūgs biezā krēslā.
Veļ iepakaļ kāds sauciens gaist.
Jau izgaist pajūgs biezā krēslā.
Veļ iepakaļ kāds sauciens gaist.
(gaist, gaist, gaist, giast, gaist)
Jūs esat dzīvi, (dzīvi,) dzīvi, (dzīvi), dzīvi
Jums tikai vaļā, tikai vaļā nepalaist.
It drīzi apniks visi tirgi,
Bet tomēr prātā paliek tie.
Uz priekšu, mani sapņu zirgi,
Uz priekšu, mani kaulainie!
Uz priekšu, mani sapņu zirgi,
Uz priekšu, mani kaulainie!
Labu vakar, kaut vai pakar
Sausas egles zarā viņu -
Savu drāšu vainadziņu,
Bezdievīgi mirdzošo.
Labu vakar, ilgi, ilgi
Atcerēsies brīdi šo.
Labu vakar, ilgi, ilgi
Atcerēsies brīdi šo. | Pērkons | Labu Vakar |
Paņem ceļamaizei dziesmu,
Klavieres jau ceļā nepaņemsi līdz,
Dziesma - labais ceļa biedrs,
Pieliek solim spēku, dziesma izpalīdz !
Iededz sirdī mazliet Saules,
Ugunskuru ceļā nepaņemsi līdz,
Gaisma - arī ceļamaize,
Atrod īsto taku, gaisma izpalīdz !
Sauju dzimtās zemes paņem,
Tēva sētu ceļā nepaņemsi līdz,
Tad, kad citi nespēj līdzēt,
Tava dzimtā zeme vienmēr izpalīdz !
Izraugies no vēlmēm mērķi,
Visus sapņus ceļā nepaņemsi līdz,
Mērķis - tava otrā elpa,
Attālumus pārvar, ceļā izpalīdz ! | Aivars Kažis | Ceļamaize |
IR 1985. GADS
UN TV EKRĀNĀ PARĀDĪJIES DĪVAINS SKATS
TUR BALETS SKAN VISU NAKTI,
BET SĒTAS PUIKĀM IET TIK JAUTRI
BET PĒKŠŅI GAISĀ VIRMO KAUT KAS TĀDS…
IR SĀCIES TAS KO NEVAR APTVERT PRĀTS
BET MELU IMPĒRIJAS PAMATIEM VĒL JĀIZTUR
BET PĒKŠŅI GAISĀ VIRMO KAUT KAS TĀDS
IR SĀCIES TAS KO NEVAR APTVERT PRĀTS
TĀ LĒNĀM MELU CELTĀS SIENAS BRŪK
UN IMPĒRIJAS KALPU RINDAS JŪK UN MŪK
IR 1986. GADS
IR PARĀDĪJIES KAROGS SARKANBALTI SARKANS
UN ATKAL TV EKRĀNĀ IR REDZAMS DĪVAINS SKATS
KAM IT NEVIENS NEKO NAV LŪDZIS. | Jānis Stībelis (Jay Stever) | 1986.gads |
Es debesīs paveros - nakts, baltā nakts.
Es putenī nomaldos - nakts, baltā nakts.
Es klusiņām pielūdzos Tev, baltā nakts,
Ļoti baltā nakts, ziemeļbriežu nakts.
Cik ilgi tu blāzmosi man, baltā nakts?
Cik gaismas vēl atvēlēts man, baltā nakts?
Cik, ziemeļniek, atkal ir gaišs, šais saulgriežos
dvēselē Tev!
Šai naktī baltā, naktī gaišs.
Piedziedājums:
Saulīte tur, ziemelī plašā,
Saulīte, teic: "Vai Tev nav auksti?"
Saulīte, nāc, sildīšu dvašā
Kā putnu cīruļputenī. | Raimonds Pauls | Ziemeļblāzmas romance |
Lai arī šodien ir vēja par daudz.Cīrulis spārnos trauc.
Ceļš uz mājām putnu sauc ''Putnu sauc''.Jūra kliedz.Bet
krastu ir jāaizsniedz.Vai tas mazais prot.Vētru
apvārdot.Vēja par daudz''Par daudz!''.Cīrulis sauc.
Krasta uguns jauc.Un priedes māj... Vēja par daudz''Par
daudz!''.Cīrulis sauc.Uz mājām dvēsele trauc.Un vētra
stāj...
Kam lai mēs lūdzam par dvēselītēm.vējš ko
liec.Un pret klinti pa vienai triec.Mums ir bail,bet
putni nebaidās.Un negriež atpaka-a-a-a-aļ.Vēja par
daudz.''Par daudz!'' Cīrulis saauc.Krasta uguns jauc.Un
priedes māj...Vēja par daudz.Vēēēja par daudz.''Par
daudz!''Cīrulis sauc.Krasta uguns jauc.Un prieedes māj..
.Vēja par daudz.''Par daudz!''Cīrulis sauc.Un vētra
stāj...Vēja par daudz!!! :) | Kristīne Šomase | Cīrulis |
lalala visu laiku piedz. maldoties pa cēļa takām laiks
ir nodūris staigājot pa jumta dzēgām esmu apmūlsis
sajūti to ka visa ir tik daudz vien ticības spār
noticēt apstājies ieklausies varbūt teu pāveiksies tici
seu apstājies ieskaties gribu teu tikai teu paveiksies
sapnis atplaucis
pidz. vientulīgi
dūja laižas aukstu debesis lai ir klaigājot pa dzīvi
laimi atnesīs o o notici seu ka lidot atļauts teu ar
spārniem šis debesis tvert sajūti ka visa ir tik daudz
vien ticības spār noticēt apstājies ieklausies varbūt
teu pāveiksies tici seu apstājies ieskaties gribu teu
paveiksies vienmer būs kāds lietus mākons bezbailīgs un
nesamākslots gribēs gribēs aizēnot teu prātu palīdzēt ta
u tagat kaut es spētū apstājies ieklausies varbūt teu pā
veiksies tici seu apstājies ieskaties gribu teu tikai te
u paveiksieās apstājies ieklausies varbūt teu pāveiksies
tici seu aptājies ieskaties gribu teu tikai teu paveiks
ieās sapnis atplaucis | Jenny May | Tev paveiksies |
Es kādu dienu miršu, fakts, vajag atzīt
Ka redzēšu, kā pazūdu es, pats savām acīm
Ilgāku mūžu nodzīvos stabs, vai pat papīrs
Ņemot vērā to, te tagad taps kaut kas svarīgs
Kāds vīrs tagad mirst, jo tā ir vieglāk
Otrs iepērkas, un, zini, viņi abi vienādi
Reizēm gadi tomēr ievelkas kā vadi sienās
Man šajos gados kaut kas piemetās kā bari ielās
Es spriedelēt beigtu par sava gara iemeslu
Bet dienās beigās man ir tikai mana pieredze
Vārdi ir tikai vārdi, kā kad tīņi joko
Lai kā gribētu, nekad nejutīšu to ko tu
Es nezinu, ko daru, ne jau tīši nosodu
Es noskatos, kā manu dzīvi brīži nozog, un
Tu pasaki man, kam to visu vajag dzīt
Bet, lai saprastu Tevi, man ir jānodzīvo Tava dzīve
Jātiekas ar Edavārdi, kam to visu vajag dzīt
Jāpasaka nepamanot, ka es cīnos pamatīgi
Citā Zemes pusē kādam celku tik gribas
Un tu vienlaicīgi tagad ievelc elpu ar viņu
Meklēju tam jēgu, par to dodu Tev ziņu
Bet vai nesatikšu Sātanu, ja roku par dziļu?
Dzīve ir dziesma mana, radīt protu ar stilu
Citu domas iesamplēju, nevis zogu kā Krimu
Mēs dzīvojam uz Zemes?
To par maldu saucu
Tā planēta, kur dzīvojam, ir galvaskauss
Un tam ir jābūt kā stimulam, cerams
Vārdi var piekļūt, kur ķirurgi nevar
Viņš Pacelties vairās, it kā nevar nenokrist
Visu dzīvi baidās no tā, kas nekad nenotiks
Tu kādam piezvani, pasauc
Vientuļi mūžīgi tajā, kā pieredzam pasauli
Savienoties kopā, tad tumsas nav
Mēģinām mēs, bet starp mums ir kauli
Pat ja tagad nav lemts bēgt no vientuļas esmes
Mēs saspiežam tuvāk mūsu cietuma restes
Pretī saņemam to, ko dodam mēs citam
Pīpējam, dzeram, dzīvojam to, kam mēs ticam
Tu vari mani mācīt, dari tad, ja tas patīk
Bet redzēšu, kā pazūdu es, pats savām acīm
Tas mani nepadara salkanu, kā groks vai brendijs
Ja skatīšos ''Krēslu'', tad kā Ostaps Benders
Ķer asti savu suns, kā tu pavadi dienas?
Kāds iedvesmo sevi, bet domā, ka tas ir Dievs
Cilvēku miljardi, bet galavārds ir simtam
Vai mēs dalāmies, jo pārāk ātri dzimstam?
Tas neskar mani, pat ja Tu šo repu citē
Jo kad es Tevi neredzu, Tu neeksistē
Es atkal pamodos sākumā, kādu pasauli šoreiz es radīšu,
tas viss ir tikai sapnis
Miljoniem atziņu, bet nezinu neko, to sajūtu pazīstu,
tas ir tikai aplis
Es kādu dienu miršu, kad tā diena pienāks būšu vienā
mierā, beidzot brīvs no nakts, krist
Atpakaļ nebūtībā no kurienes nācu, bet, kamēr esmu šajā
vietā, dzīvoju, līdz dzīve apniks
Es atkal pamodos sākumā, kādu pasauli šoreiz es radīšu,
tas viss ir tikai sapnis
Miljoniem atziņu, bet nezinu neko, to sajūtu pazīstu,
tas ir tikai aplis
Es kādu dienu miršu, kad tā diena pienāks būšu vienā
mierā, beidzot brīvs no nakts, krist
Atpakaļ nebūtībā no kurienes nācu, bet, kamēr esmu šajā
vietā, dzīvoju, līdz dzīve apniks | Edavārdi | Galvaskauss |
Pants:
Cauri ērkšķiem, caur dzeloņiem mans ceļš pie tevis iet
Cauri mežiem, caur biezokņiem es cenšos visā spēkā
skriet
Lai ar uz kuru pusi saule riet
Pēc tevis alkas nepāriet
Pdz:
Tu esi mana zvaigzne - tā, kas ceļā mirdz
Tu esi laime izlieta no manas alvas sirds
Pants:
Kā uguns elpa karstā saule mani cepina un dur
Lai kāda telpa tā vai tumsa, nekas mani vairāk neaptur
Lai uz kuru pusi vēji pūš
Vienalga man, jo tevī ir mans mūžs
Pdz:
Tu esi mana zvaigzne - tā, kas ceļā mirdz
Tu esi laime izlieta no manas alvas sirds
Vidus:
Lai cik dziļas jūras,
Lai cik dziļas jūras būs,
Man vēl ir jānoturas,
Līdz uguns sakausēs mūs | Fēlikss Ķiģelis | Alvas sirds |
tā parādība
negaidīta
šī vieta un pēkšņi tu
ja nejaušība skaidri to saprotu
tas pārveido lomas
jauc un sagrauj man domas
liek man apstāties meklējot
kā eksplozija visu aptverot
(piedz:)
sajūsmu
okeāns šaubas vai pašapmāns
visa kā tik daudz
nezinot pat kā tevi sauc
sajūsmu okeāns šaubas vai pašapmāns
visa kā ir tik daudz
neaizliedz būt vēl mirkli klāt tavā skatienā
pat neliela vēsma
kļūst kā tropiska vētra
laiks un telpa tu un vēl es
un acu skats kurš nedrošu smaidu nes
piedz
vai var ticēt tam vai var noliegt to 6x
piedz | 100.Debija | Sajūsmu okeāns |
Kad sējējs sēklu zemē ber,
Viņš noslēpumu mana,-
Kam lakstīgalas dziesma der,
Kam vārpas ziedēšana. 2x
No grūta darba doma nāk,
Un izgraužas caur pieri,
No nekurienes nevar nākt,
Ne plāceņi, ne sieri. 2x
No koka mācās kokgriezējs,
No uguns - tēraudlējējs.
Un nemirstību redzēt spēj,
Caur sēklas graudu sējējs. 2x
Pirms skaņa lido, pirksti skar,
Un sakustina stīgu,-
Kaut kam ir jāsadeg, lai stars
Var meklēt bezgalību ! 2x | Aivars Kažis | Kaut kam ir jāsadeg |
Arvien tālāk mans ceļš
Pretī debesīm, klusi slīd
Paliek kaut kur tālumā
Zemeslode, tik zvaigznes klusi spīd
Lidoju es pretī tām
Zvaigzēm Sarkanām, Zilām, Dzeltenām
Apkārt lielais piena ceļš
Klusums bezgalīgs, vientulīgs
Bet vai piens ir tikai viens
Vai neviena vairāk nav
Divsimt tūkstoš gadu mēs
Sev to jautājam, bet atbildes nav
Ja tā upe tek, neapstādinās to neviens
Lai jau tad notiek tā
Ja tā upe tek,
Tās nav asinis, tas ir piens
Visuma ekrānā(lai notiek tā)
Kas tur tālumā mirdz,
Varbūt tur nav, it nekā
Varbūt visumā klīst
Tāds pats kā es, savā nodabā
Arvien tālāk mans ceļš
Pretī debesīm, klusi slīd
Atgriezties man nav lemts
Nespēju neko izmainīt
Bet vai piens
Ir tikai viens
Vai neviena vairāk nav
Divsim tūkstoš gadu mēs
Sev to jautājm, bet atbildes nav
Lai tā upe tek, miljardiem gadu upe tek
Lai tā upe tek, miljoniem zvaigžņu jāsadeg | Jānis Stībelis (Jay Stever) | Lai tā upe tek |
Melns uz Balta – Greznā dzīve
Kāpēc domā tā, ka dzīvo lielā pasakā
Varbūt kāds tev teicis, tu esi čalis kam nav veicies.
Lielais maks un greznā dzīve, liekas šī ir paradīze
Dzīve tev ir salda , bet tevi mīl nauda.
Piedz:
Vai viņš to sapratīs , vai laimi atradīs?
Viņš nebūs tas kurš , tas kurš sapratīs.
Vai viņš to sapratīs, vai sevi ienīdīs?
Viņš nebūs tas kurš, tas kurš sapratīs
Kabatas jau spiež, meitenes pie tevis skrien,
It kā viss ir kārtībā, bet sajūta, ka nav nekā, jo
Tu jau domā tā, ka dzīvo lielā pasakā
Dzīve tev ir salda, bet tevi mīl nauda.
Piedz: | Melns uz Balta | Greznā dzīve |
(2X)
Šodien, tagad, tikai te (ee yeah, ee yeah, ee yeah)
Tā ir tava pasaule (ee yeah, ee yeah, ee yeah)
(3X)
Ole, ole
(2X)
Šodien, tagad, tikai te (ee yeah, ee yeah, ee yeah)
Tā ir tava pasaule (ee yeah, ee yeah, ee yeah)
Baigi feini, kad smaids uz sejas
Nevis smile iekš Facebook slejas
Kad var tā bez steigas
Ieelpot brīvi vēl vienu reizi
Kad ceļam neredzu beigas
Palmas plēš vasaras vējš
Kad konta atlikums nevieš tev raizes
Kad dzīve sagādā kaifu
Maini sev visu apkārt
Tev atkal ir tāda iespēja
Ieklausies savā balsī iekšējā
Atsāj tikai to, kas tev rūp
Kas tev ir svarīgākais
(4X)
Šodien,
tagad, tikai te (ee yeah, ee yeah, ee yeah)
Tā ir tava pasaule (ee yeah, ee yeah, ee yeah)
(2X)
Kad diena gara
Kad laiks nav no svara
Visu ko varam, darām
Vēl, vēl, vēl, vēl
Tu mani augšā cel
Ikreiz jaunus spēkus smel
Tu mani augšā cel
Kad ir jau daudz, bet prasās vēl
Un mēs darām to tā
Tver savu sapni rokā
Ver sev jaunus horizontus priekšā
Sajūti pasauli ciešāk
Maini sev visu apkārt
Tev atkal ir tāda iespēja
Ieklausies savā balsī iekšējā
Atsāj tikai to, kas tev rūp
Kas tev ir svarīgākais
(2X)
Šodien,
tagad, tikai te (ee yeah, ee yeah, ee yeah)
Tā ir tava pasaule (ee yeah, ee yeah, ee yeah)
(6X)
Pasaule, pa, pa
(2X)
Kad diena gara
Kad laiks nav no svara
Visu ko varam, darām
Vēl, vēl, vēl, vēl
(2X)
Šodien, tagad, tikai te (ee yeah, ee yeah, ee yeah)
Tā ir tava pasaule (ee yeah, ee yeah, ee yeah) | Rassel (Ruslans Kuksinovičs) | Tava pasaule |
Dzīvot ir atdot sevi,
Visu. Bez atlikuma.
Vienīgi, cik tu devis,
Tavs paliks pēc tevis.
Piedziedājums - 2x.
Netaupi - pašam pēc nāves,
Nevajadzēs nenieka,
Cik veiksi no tā, kas jāveic,
Tas kapakmenī Tev stāvēs !
Ne jau tajā, ko kalis,
Zelta vai sudraba burtiem,
Granītā akmeņkalis, -
Tavs darbs jaunos darbos paliks.
Piedziedājums - 2x .
Netaupi - pašam pēc nāves,
Nevajadzēs nenieka,
Cik veiksi no tā, kas jāveic,
Tas kapakmenī Tev stāvēs ! | Aivars Kažis | Dzīvot ir atdot sevi |
Es mīlēju,Es mīlēju tevi.
Es mīlēju,Es mīlēju tevi.
Šī ir mana mīļā diena,jo tu liki man raudāti
man raudāti.>piedz.
Tāpat kā i to man dieniņ liki manim raudatiņi.
Es mīlēju,Es mīlēju tevi.
Es mīlēju,Es mīlēju tevi.
Šī ir mana mīļā diena,jo tu liki man raudāti
man raudāti.>piedz. | Sindija Kārkliņa | Mana mīļā diena |
Zvaigznei, kura krīt, lūdzu piepildīt,
Lai esi tā, ar kuru iet uz pašu zemes malu.
Vējam, kurš tā skrien, lūdzu vienu vien:
"Aiznes gaisa skūpstu meitenei!"
Piedz.
Lai tikai tu, ko savās rokās notver,
Lai tikai tu, ko piekļauj lūpām klāt,
Lai visi redz, ka vienīgā tā drīksti,
Un neļauj nodzist tai liesmai, kura deg.
Lai tikai tu man pretī skūpstu sūti,
Lai vējš to nes, bet neievaino laiks.
Mēs varam ņemt un varam arī dāvāt,
Lai tevi vienmēr rotā tikai smaids.
Mirklim, kurš ir skaists, neļausim, lai gaist
Glabāsim to atmiņās un dziļi, dziļi sirdī.
Laika upē smel plaukstām prieku sev!
Gaisa skūpstu tavas lūpas jūt.
Piedz.
Jo tikai tu, ko savās rokās notver,
Jo tikai tu, ko piekļauj lūpām klāt.
Lai visi redz, ka vienīgā tā drīksti,
Un neļauj nodzist tai liesmai, kura deg.
Jo tikai tu man pretī skūpstu sūti,
Lai vējš to nes, bet neievaino laiks.
Mēs varam ņemt un varam arī dāvāt,
Lai tevi vienmēr rotā tikai smaids.
Tā zvaigzne krīt, bet nespēj saklausīt,
Ko vēlos tai caur tumsu naktī lūgt, vien tevi gūt.
Piedz.
Jo tikai tu, ko savās rokās notver,
Jo tikai tu, ko piekļauj lūpām klāt,
Lai visi redz, ka vienīgā tā drīksti,
Un neļauj nodzist tai liesmai, kura deg.
Jo tikai tu man pretī skūpstu sūti,
Lai vējš to nes, bet neievaino laiks.
Mēs varam ņemt un varam arī dāvāt,
Lai tevi vienmēr rotā tikai smaids. | Viktors Zemgals | Jo tikai tu |
1.Dziesmiņa skan austiņās,
Liesmiņa deg actiņās,
Mēnestiņš lec vakarā,
Saulīte spīd debesīs.
Piedz.
Katram ir savs laiciņš,
un ik palaiku laikam,
Pazūd viss!
2.Lauriņa ēd brokastis,
Lindiņa ēd pusdienas,
Zigītis ēd vakariņas,
Lauriņai vēl pusdienas,
Lindiņai vēl vakariņas,]
Bet Zigītim jau laiks ir gulēt iet!
Piedz.
Katram ir savs laiciņš,
un palaiku laikam,
pazūd viss! | Sindija Juškena | Katram savs |
Nekas nav tā, kā agrāk,
Nekas nav tā, kā bija.
Tā pati vecā dziesma ir
Un melodija, melodija.
Nekas nav tā, kā jābūt,
Neko vairs nevar dabūt.
Sen visas zelta zivis peld,
Peld akvārijā, akvārijā.
Piedz.
Bet tikmēr sārtiem ziediem kaktuss zied
Aiz loga manā istabā.
Tam ir vienalga kur un kāpēc tas zied.
Bet tikmēr sārtiem stariem saule riet
Aiz loga manā istabā.
Tai ir vienalga kam un kāpēc viņa riet, viņa riet...
Nekas nav tā, kā gribas,
Un bail no bezcerības.
Tās pašas vecās sejas
Un bezizejas, bezizejas.
Piedz. | Bet Bet | Kaktuss |
Kad naktī nomodā melnas domas māc, nenāk miegs un nenāk
rīts,
Ir reizēm vienam vien šaubas jāizbrien,
Skaudra sāpe negrib dzīt.
Kad naktī nomodā pats sev pārmest sāc, klusē lepnums,
klusē spīts,
Bet smagums jāpārcieš, nakts kad elpu spiež,
Zaļa zvaigzne tumsā spīd.
Piedz.
Tu un mierīgi zvaigznes staro,
No mūžības staro,
Un apmirdz mūs,
Gaisma plūst, nepiekūst.
Lai viens otram kā zvaigznes spīdam,
Vistumšākā brīdī, tad gaiši kļūs, viegli kļūs.
Kā pelēks mēness stars sirdi smeldze skar, mirkļi smagi
tumsā krīt.
Tad velti mierināt, iet ar vārdiem klāt, vārdi mēmi
garām slīd.
Un vajā domas tās, naktī domā tās, nav vairs spēka
projām dzīt.
Bet smagums jāpārcieš, nakts kad elpu spiež,
Zaļa zvaigzne tumsā spīd.
Piedz.
(Starpspēle)
Piedz. | Nora Bumbiere | Zvaigzne tumsā |
Māmiņ,paņem klēpī mani,
Neskaties,cik man jau gadi.
Lai es varu pieglausties,
Pasaciņu klausīties.
Izstāsti man pasaciņu,
Uzsedz savu lakatiņu,
Lai es varu pieglausties,
Pasaciņu klausīties. | Novadnieki | Pasaciņa |
Pie zvaigžņu vārtiem apstājies,
stāv mēness, domās grimis,
tā vaigs ir liegi sudrabbāls,
viss šonakt ātrāk rimis
Mans kaķēns klēpī ieraušas,
pieglaužas un murrā
Skatiens ilgi nemeklē,
bet vienā acumirklī
rod gaismu tumšās debesīs,
kur vēl nekas nav zudis
Nekur nekas nav pazudis,
rau, mēness slaido sirpi
pie zvaigžņu vārtiem pieslējis,
meistaro mākoņpīpi
Bet kaķēns, acis pavēris,
uz mani skatās slīpi
kā teikdams – paliec, nekusties
un sēdi rāmi, glīti
Tas, kam ir jānotiek,
vēlreiz ir noticis
Pie zvaigžņu vārtiem apstājies
vēl mēness, domās grimis,
tā vaigs ir liegi sudrabbāls,
Tas, gana niekojies, nu apdzēš
savu mākoņpīpi,
tad izplēn, kāpdams debesīs,
ir vēlreiz viss kā bijis
Viss šonakt ātrāk norimis
un kaķēns murrāt stāj,
jo nu jau cieši iemidzis
Tas, kam ir jānotiek,
vēlreiz ir noticis | Igo | Viss šonakt ātrāk rimis |
Jau vēstules tev sūtījis bez gala
Jau tevi gaidījis un skumis es
Tur Madlienā, kur mana dzimta malā
Tev dzeltenas es plūcu purenes
Nu vītušas tās stāv uz loga vāzē
Kā pārmetums, kā ilgas, izmisums
Vīns sarkanais, ko ielēju sev glāzē
Tā negaršo, kā garšoja tas mums
Vai atceries tos vārdus, kurus teici
Kad satikāmies mēs šeit pirmoreiz?
Tu toreiz čukstēji, cik ļoti mani mīli
Pār mums kā pasakā bija līcis vītols greizs
Vai tiešām tas bija tikai vītols?
Vai tiešām nemīli tu mani vairs?
Kā gribētos man atkal vārdus siltus
Un zināt, ka tos saka kaķēns maigs!
Kā gribētos man atkal vārdus siltus
Un zināt, ka tos saka kaķēns maigs! | Jēkabs Nīmanis | Madlienas purenes |
Ar katru dienu biežāk skaļi balsis galvā kliedz
„Tu taču apzinies ka šobrīd viņu ar rokām neaizsniegt?”
Jo vairāk laika paiet, jo viss nereālāks šķiet
Bet man nav kur skriet, vismaz prāts tā liek
Redzu sevi tagad bāra logā
Un vienu glāzi paceļot jau stiepjos pēc otrās
Kā suns kas noklīdis, pagalam izmircis
Es nepaspēju šodien saņemt sevi rokās
Starp debesīm un zemi ilūzijas uzburtas
Es nepazīstu Tevi, laikam sevi arī, tā izskatās
Bet balsis galvā nemitīgi par gudrām izliekas
„Piepildījums tas pēc kā jācīnās”
Dienas vairs pat nešķiet vienmuļas
Kad izliekos ka viss ir kārtībā
Ir skumjas paslēptas no saules gaismas
Bet pienāk atkal nakts un sāp... | Oskars Deigelis | Bāra logā |
Gaismai austot, baltas sniega pārslas krīt,
Ļaudis steidz vēl iekavētos darbus padarīt.
Cik gan neparasts un pasakains šis rīts,
Sveces deg, koši egles mirdz.
Diena mostas, prieks un līksmība ir klāt,
Ļauj man vēl mazliet ar Tevi klusi parunāt.
Silta elpa maigi Tavu vaigu skar,
Pulkstens sit stundas atpakaļ.
Pulkstens sit stundas atpakaļ...
Sudrabkrāsās
sniega pārslas krīt un krīt,
Bet es tumsā cenšos tikai Tevi saskatīt.
Ledus tiltu mēness pāri zvaigznēm ceļ,
Vēja zirgs manus sapņus dzen.
Smieklos nakts mums aizsteidzas,
Skumjš ir brīdis, kad mums abiem jāšķiras,
Bet es zinu - paies tikai vēl viens gads,
Tici man - tas būs neparasts.
Tici man - tas būs neparasts... | Pienvedēja Piedzīvojumi | Neparasts gads |
Man no tava zvaigžņu dārza,
Vienu ceļa zvaigzni dod !
Tā lai droši mani vada,
Visu mūžu starojot !
Dod, lai kalniem ejot pāri,
Tava gaisma mani ved !
Tava mīlestība arī
Roku sniedz un nepamet.
Kad es dzīves lejām,
Cauri dažreiz eju neticīgs,
Dod, lai tavā mīlestībā,
Kļūstu drošs un paļāvīgs ! | Valdis Aivars | Lūgšana |